Rudenīgās noskaņās lielajā Miķeļdienas andelē sestdien, 28. septembrī, tika piedziedāts, piedancots un piespēlēts Rundāles novada Svitenes tautas nams. Pasākumu bagātināja lieli runātāji no 2. Zemgales stāstnieku festivāla «Gāž podus Rundālē», kas Svitenē notika
27. – 29. septembrī.
Šogad pasākums rīkots kā projekta «Kultūras tradīciju saglabāšana Biržu un Bauskas rajonā» daļa. Sarīkojumā uzstājās Latvijas un Lietuvas amatierkopas.
Par jautrību gādāja Svitenes amatierteātris «Šurumburums». Aktieri atklāja, kādi latviešu un lietuviešu tradīciju rituāli nākamajam gadam nodrošinās bagātu ražu. No Rundāles novada viņiem pievienojās Austrumu deju grupa «Johari Kadife», vidējās paaudzes deju kopa «Šurpu turpu», folkloras kopa «Svitene» un dejotājas no grupas «Ir varianti».
Kupls dalībnieku pulks ieradās arī no pārējiem projektā iesaistītajiem novadiem. Iecavu pārstāvēja skanīgā folkloras kopa «Tarkšķi». Viņi dziedāja, spēlēja un veda rotaļās Miķeļdienas svinību dalībniekus. Vecumnieku novadu ar trim deju uznācieniem pārstāvēja Bārbeles jauniešu deju grupa «Rakari».
No Bauskas novada bija ieradušās triju pagastu amatierkopas. Īslīces amatierteātris «Dadži» izrādē par citādu Sprīdīti ar humoru demonstrēja mūsdienās aktuālas problēmas: naudas trūkumu, emigrāciju uz ārzemēm u. c. Krāšņos tērpos skatītājus priecēja Brunavas pagasta deju kopa «Rota», priekšnesumā Miķeļdienu apdziedāja nesen izveidotā Gailīšu pagasta folkloras kopa «Miķelītis». No kai
miņzemes Biržu rajona Svitenē ieradās Vabalninku jauniešu deju kopa un folkloras ansamblis «Žjamina».
Būs pārmaiņas
Pilsrundāliete Santa Nākmane ik gadu Miķeļdienas svinībās ierodas kopā ar ģimeni. Viņa priecājās par māksliniekiem, kas sabraukuši no malu malām ar skaistiem priekšnesumiem. Apmeklētāja piebilda: «Žēl, ka pasākums, kā ierasts, nenotiek Svitenes Saules dārzā. Šodien laiks ir saulains un patīkams, kā katru gadu Miķeļdienā.»
Svitenes tautas nama zālē notika andelēšanās. Ar rotaslietām, keramikas traukiem, skābētiem kāpostiem, dzērvenēm un daudz ko citu varēja sastapt tirgotājus no Biržiem, Rundāles, Bauskas, Jūrmalas un Daugmales.
Sarīkojumā apbalvoja konkursa «Rudens brīnumi» uzvarētājus – pirmsskolas izglītības iestāžu un 1. klases mazos māksliniekus. Aktīvākie un radošākie varēja izpausties darbnīcā, no papīra strēmelītēm veidojot ziedus.
Miķeļdienas svinību organizatore, Rundāles novada domes kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica, atklāja, ka pēc septiņu gadu cikla šī ir pēdējā rudens saulgriežu andele. «Gribas kaut ko mainīt. Turpmāk varētu attīstīt kāpostu festivālu,» atklāj S. Kerēvica.
Nodod tradīcijas
Līdztekus lielajai Miķeļdienas andelei jau otro reizi Rundāles novadā notika Zemgales stāstnieku festivāls «Gāž podus Rundālē». Tā dalībnieki Svitenē ieradās 27. septembrī. Piektdienas vakarā bibliotekāri un kaislīgi stāstnieki no dažādiem Latvijas nostūriem klausījās svitenieces Vitas Reinfeldes stāstos par Sviteni, apmeklēja Codes amatierteātra viesizrādi «Nāk palīdzība» un ar stāstiem no bērnības vakarēja uz spilveniem. Festivāla dalībniece no Dobeles Ingmāra atklāja, ka vakarēšana ar stāstiem, pasakām un teikām rudens mēnešos bijusi seno latviešu tradīcija.
Oficiāli stāstnieku festivālu atklāja 28. septembrī pulksten 10 Svitenes saieta nama konferenču zālē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas «Stāstu bibliotēku» tīkla koordinatore Evija Maļkeviča ar stāstījumu par padarīto un nākotnes iecerēm. Viņa skaidroja, ka «Stāstu bibliotēka» ir zināšanu krātuve un paudēja. Projektā ir iesaistījušās Latvijas 18 bibliotēkas, kas stāstīšanu popularizē kā nemateriālā mantojuma nodošanas veidu. Pasākuma mērķis ir veicināt stāstīšanas tradīcijas popularizēšanu, saglabāšanu un pārmantošanu Zemgalē kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu paaudžu saliedēšanā un vērtību apzināšanā.
Gādās par turpinājumu
Aptverto bibliotēku tīkls paplašinās, «Stāstu bibliotēku» tīklā patlaban iesaistītas 33 iestādes. Tīkla eksperte Māra Mellēna uzskata, ka tagad galvenais uzdevums ir tīkla paplašināšana. «Bibliotēkas, kas četrus gadus darbojas šajā kustībā, varēs kļūt par mentorēm,» teic eksperte.
Festivāla organizatore, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, stāstīja, ka projekta dalībnieki mācās izstāstīt stāstu. Četru gadu laikā bibliotēkas ir rīkojušas ap 400 pasākumu, trīs vasaras skolas, 100 semināru, notikuši divi Zemgales stāstnieku festivāli. M. Mellēna ir pārliecināta par lielu ieguvumu: «Mutvārdu tradīcija attīsta komunikāciju, māca uzņemties iniciatīvu un ieklausīties. Tā izplata informāciju, ko citādākā veidā dažkārt nespētu iegūt.»
Festivālā tika apvienoti daudzveidīgi stāsti dažādās formās. Geņa Jodīte, Pakrojas J. Paukšteļa publiskās bibliotēkas novadpētniece, stāstīja par Lietuvas pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Dobeles folkloras kopa «Puduris» savu stāstu izdziedāja. Latvijā vienīgā pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere ar radošiem demonstrējumiem dalījās pieredzē par darbošanos ar bērniem un pasaku pielietojumu ikdienā.
Zemgales mantojuma kopēja no Bauskas novada Codes pagasta Daira Jātniece iepazīstināja ar tradicionālajiem ēdieniem un aicināja nogaršot klimpu zupu. Festivāls noslēdzās ar dalībnieku un ekspertu stāstiem par spokainiem atgadījumiem un baismīgiem piedzīvojumiem.
Organizatore A. Ramane atklāja, ka sarīkojums otro gadu notiek, pateicoties izpalīdzīgiem cilvēkiem. Šogad bijušas problēmas ar finansējuma piesaisti. Viņa nosmej, ka stāstnieku saieta rīkošanu viņai neļauj pārtraukt, taču vēl nezina, kāds tas būs nākotnē. Rundāles novada domes pārstāve S. Kerēvica pauda cerību, ka nākotnē Zemgales stāstnieki atkal vienosies kādā no Rundāles pagastiem.
