Krimināllietas, kurās zagļi bez sirdsapziņas pārmetumiem apzaguši savus labvēļus, radus, kaimiņus un pat ģimenes locekļus, Tiesā vairs nav retums. Pēdējā mēneša laikā mūsu rajona Tiesa izskatījusi četras šādas lietas.
Krimināllietas, kurās zagļi bez sirdsapziņas pārmetumiem apzaguši savus labvēļus, radus, kaimiņus un pat ģimenes locekļus, Tiesā vairs nav retums. Pēdējā mēneša laikā mūsu rajona Tiesa izskatījusi četras šādas lietas.
Izmanto senu draudzību
Dāviņu pagastā dzīvojošais un agrāk vairākas reizes sodītais Igors Nedveckis Iecavas pagasta iedzīvotājam Kasparam Skujam bija sens paziņa no skolas laikiem. Pazīdams Kaspara labsirdīgo dabu, Igors grūtā brīdī to atcerējās un nolēma izmantot. Vilties nenācās, jo Kaspars seno draudzību nebija aizmirsis. Viņš līdzjūtīgi uzklausīja Igora bēdu stāstu par soda izciešanas gadiem un darba devēju prasīgumu, kuri bez personības dokumenta Igoru negribēja pieņemt darbā. Aiz līdzcietības iedevis Igoram piecus latus, Kaspars apsolīja palīdzēt arī jaunas pases iegādē, kaut gan mājās tobrīd viņam liekas naudas nebija. Igors kļuva nepacietīgs, pēc divām dienām atkal bija klāt. Kaspars tik vien varēja palīdzēt, kā aizvest paziņu uz mājām. Taču Igors nedomāja atkāpties.
Pagājušā gada 16. oktobra rītā, izmantodams gadījumu, kad Kaspars ar sievu bija darbā, Igors izsita durvju stiklu un iekļuva dzīvoklī. Neatradis naudu, viņš paņēma saimnieka pasi un jaunu velosipēdu.
Ar Skuju «ģimenes lepnumu» Igors aizbrauca vien līdz Iecavas autobusa pieturai un tad pameta to grāvī. Šo ārzemju markas velosipēdu, kas bija 300 latu vērts, Kaspars laimēja kādā loterijā un ar to ļoti lepojās. Toties ar svešo pasi kabatā Igors jutās visu varošs. Aizbraucis līdz Iecavai, viņš piedzērās, sakāvās ar pudeles brāļiem, nokļuva policijas darbinieku rokās un no pagājušā gada 23. oktobra līdz tiesas dienai š. g. 10. aprīlī nosēdēja iepriekšizmeklēšanas cietumā.
Tiesas piespriestais sešu mēnešu brīvības atņemšanas sods Igoram Nedveckim drīz beigsies. Tad viņam atkal nāksies apciemot veco draugu. Šoreiz, lai atmaksātu savam labvēlim nodarītos zaudējumus par nozagto velosipēdu.
Piesakās palīdzēt radinieces mājās
1981. gadā dzimušais Skaistkalnes pagasta iedzīvotājs Jānis Livčāns ceturto reizi tika nosacīti sodīts š. g. 15. februārī. Tas ļāva arī apciemot radiniekus. Piesakoties par palīgu mājas darbos, lieliski varēja izpētīt situāciju naudas iegūšanai.
Codes pagasta «Dāboliņos» dzīvojošā Zinaida Spundiņa bija strādīga lauku sieviete, labsirdīga un vientiesīga. Agrāk tiesāto radinieku viņa savā namā uzņēma ar prieku, jo palīgs mājas darbos bija gaidīt gaidīts. Nelaba likteņa piemeklēto radinieku viņa žēloja kā ģimenes locekli, deva viņam darbu, maizi un pajumti. Pārdevusi vairākus lopus, viņa Jāņa klātbūtnē priecīgi saskaitīja naudu un novietoja to zem puķu poda. Ģimenes budžets bija papildināts par 488 latiem. Taču jau nākamajā dienā viņa radinieku mājās vairs neatrada. Tukša izrādījās arī naudas slēptuve, no mājas pazudis velosipēds. Kamēr Z. Spundiņa prātoja, kas varētu būt noticis, Jānis jau minās uz Bausku, lai pēc tam pārsēstos Rīgas autobusā.
Juzdams kabatā tik daudz naudas, Jānis kādu brīdi jutās kā «biezais». Vispirms nopirka mobilo telefonu «Nokia», tad rokas pulksteni, pleijeru, divas kasetes, drēbes un pārtiku. Tikai tad, kad nauda bija jau iztērēta, Jānim atgriezās saprāts. Viņš brauca uz Vecumniekiem un pie autoostas apraka zemē mobilo telefonu. No tā bija visgrūtāk šķirties. Tad apturēja policijas automašīnu un izsūdzēja «grēkus». Pēc gada, kad Jānis Livčāns atgriezīsies no apcietinājuma, viņš atkal varēs doties ciemos pie labsirdīgās radinieces, lai izlūgtos piedošanu un atstrādātu viņai nodarītos zaudējumus.
Laupa pat ģimenes uzņēmumā
2001. gada maija vidū Iecavas SIA «Ahats», kas pieder Lilijai Vetjakovai, tika konstatēta ielaušanās, nozagts dārgs alkohols un pārtikas produkti. Īpašniece izsauca policijas darbiniekus, kaut gan jau nojauta vainīgo. Veselais saprāts atteicās noticēt, ka zaglis jāmeklē pašas mājās, tādēļ lieta ņēma likumisko virzību un tika savākti pierādījumi pret pašas dēlu Ēriku Petrauski. Viņš jau bija divas reizes tiesāts par likumpārkāpumiem.
Šķetinot šo lietu tālāk, atklājās, ka Ēriks apzadzis arī kādu ārvalstu pilsoni, kurš viņam uzticējās. Šo notikumu morāle komentārus neprasa. Sods, kādu nopelnīja Ēriks Petrauskis, nespēs remdināt sāpes mātes sirdī, ne arī spodrināt mūsu valsts tēlu.
