90 gadu jubileju svin Ēvalds Vinšteins.
Tēva nams Ēvaldam Vinšteinam ir bijušas vienīgās mājas. Viņš ir mierīgs un kluss, mazliet kautrīgs vīrs, kurš par savu dzīvi runā nemiera balsī. Nodzīvotie deviņi gadu desmiti līdzi nesuši gaišas un ne tik gaišas dzīves atmiņas.
Vietējā kolhozā
Jubilāra bērnības un jaunības dienas aizvadītas tagadējā Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaules mājās «Kalnenieki». Viņš mācījies Jaunsaules pamatskolā, pēc tam Bauskas 1. vidusskolā, kuru nav sanācis pabeigt. «Negribēju tikt iesaukts leģionā, tāpēc iestājos darba dienestā,» atminas Ēvalds. Jaunsaulietis nosūtīts uz Vāciju, kur strādājis divus gadus. Atgriezies Latvijā, viņš nonācis «Kurzemes katlā». Ilgi dzimtenē nav palicis, ar vilcienu izsūtīts uz Ukrainu, bet drīz jau atkal izdevies atgriezties Latvijā.
Darba gaitas turpinājis kolhozā «Jaunsaule» par brigadieri. Izmācījies autovadītāju kursos, sācis strādāt par šoferi. Stūrēti kombaini, traktori, autobusi un kravas mašīnas. Ēvalds visu mūžu nodzīvojis Jaunsaules mājās, un arī darbā ilgus gadus tehnika vadīta tikai pa pagasta ceļiem. «Ar visu sirdi un dvēseli esmu jaunsaulietis. Vienmēr esmu bijis uzticīgs savam pagastam,» noteic jubilārs. Kā jau lielākajai daļai zēnu, arī Ēvaldam bija kāds braucamais. Spilgtākās un patīkamākas atmiņas ir par mopēdu «Rīga» un motociklu «Jawa». Rūpīgi, pat pedantiski ticis tīrīts un spodrināts katrs braucamrīka centimetrs, bet tehniskās problēmas, ja tādas bijušas, risinājis līdz pat vēlai nakts stundai
Sastādīts ābeļdārzs
Jubilārs ar sievu Zentu apprecējās ap gadiem divdesmit. Viņš lāgā nespēj atcerēties precīzu gadu, bet stāsta, ka gredzenus mijis, vēl jauns un zaļš būdams. Dzīvesbiedre jau viņsaulē, bet Ēvalds teic, ka jūt viņu blakus: «Mums gāja grūti, tomēr sadzīvojām ļoti labi.» Iepazinušies pagasta padomē, kur sieviņa strādājusi. Savu kopīgo dzīves lig-zdu vijuši Ēvalda tēva mājās. Tās bijušas krietni izpostītas. Lēni un pacietīgi pašu rokām sākuši namu atjaunot. Kopdzīves laikā laimīgi izaudzinājuši dēlu Uldi un divas meitas – Anitu un Velgu. Jubilārs var lepoties ar četriem mazdēliem un divām mazmeitām.
Ēvalda paša rokām stādītais ābeļdārzs mājas pagalmā zaļo vēl aizvien. «Paši sastādījām visus kokus. Augļus vedām pārdot uz tirgu, uzpircējiem atdevām, sulās spiedām. Tolaik ar āboliem varēja labi nopelnīt,» atzīst jubilārs.
«UgunsGrēku» neskatās
Ēvalds lielāko dienas daļu pavada mājās. Kā smejot noteic viņš pats, «nav vairs jaudas kur «vazāties» pa pasauli». Nereti ciemiņi ir tuvākie radinieki. Mājas telpas kļuvušas krāsainākas un gaišākas, jo mazbērni malu malās sakāruši košus balonus. Jaunsaulietis nemakšķerē un nemedī. «Nav tik laba redze, lai šaudītos. Arī jaunībā nemēģināju. Zvejā gan pāris reižu biju, bet neko nenoķēru, atmetu tam visam ar roku,» smaidot stāsta Ēvalds.
Vasaras sezonā jubilārs kopj piemājas dārzu. «Patīk process. Var izkustēties. Nevar tak nosēdēt mierā, jākustas,» noteic jaunsaulietis. Ziemas mēnešos viņš daudz laika pavada, skatoties televīzijas pārraides un klausoties radio. «Lielākoties skatos un klausos ziņas. Neko citu prātīgu nerāda,» atklāj Ēvalds. Viņš teic, ka ar seriāliem neaizraujas un smaidot piebilst, ka «UgunsGrēku» neskatoties.
