Iestājoties labākam laikam, zemnieki atsākuši labības pļauju. Taču mitrajā laikā graudi sadīguši vārpās, tāpēc to kvalitāte atbilst tikai lopbarībai, bet citviet vienīgi iearšanai zemē.
Iestājoties labākam laikam, zemnieki atsākuši labības pļauju. Taču mitrajā laikā graudi sadīguši vārpās, tāpēc to kvalitāte atbilst tikai lopbarībai, bet citviet vienīgi iearšanai zemē.
Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Krišjāņi” īpašnieks Jānis Straģis jau trešo dienu dodas druvā, lai sāktu šī gada graudaugu pļauju. Saimnieks tik sliktu gadu neatceras. “Gada sākums bija optimistisks, bet tagad viss apgriezies ar kājām gaisā,” saka J. Straģis. Pašlaik viņš apsaimnieko ap 500 hektāru zemes, lielākoties audzējot graudaugus un rapšus.
Par šī gada darbu Jānis teic: “Raža jau it kā būtu laba, taču skāde tā, ka neder pārtikai. Ilgstošās lietavas un siltais laiks ir darījis savu un ļāvis graudiem dīgt. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, visā Latvijā lielākajai daļai graudu ir lopbarības kvalitāte. Kuļami pārtikai tikai atsevišķi lauki, kur aug vēlās šķirnes un labība nav sakritusi veldrē.”
“Krišjāņu” saimnieks norāda, ka gadu no gada laikapstākļi nav lutinājuši. Arī pērn daudz lijis un nācies cīnīties ar pārlieku lielo mitrumu graudos, taču vēsais un vējainais laiks pasargājis no dīgšanas. Zemnieka lielākā sāpe ir par zemajām graudu iepirkuma cenām, kas šogad ir mazākas nekā pērn, bet izmaksas ir krietni palielinājušās, paaugstinoties degvielas un minerālmēslu cenām. “Skaistā Eiropas nauda, kuru mums solīja, jau ir “pazudusi”, vien slāpekļa cenai pieaugot,” uzskata J. Straģis.
Pērn par SAPARD līdzekļiem zemnieku saimniecībā izveidota kalte. Tā spēj apmierināt tikai paša saimniecības pieprasījumu. J. Straģis saprot, ka šogad mitro graudu žāvēšanai būs jātērē vairāk līdzekļu, bet par zemās kvalitātes graudiem nevarēs saņemt tik daudz, cik cerēts.
Pašlaik labībai mitrums pazeminās un dīgšana ir apstājusies. “Ja atkal uznāks ilgstošs lietus, tad gan uz neko labu nevar cerēt,” saka J. Straģis. “Jau šajā brīdī skaidrs, ka mūsu valsts nespēj apēst Latvijas labību. Lopbarības graudus neiepērk intervencē, valstij vajadzētu sākt domāt un risināt šo problēmu,” teic J. Straģis.
“Bauskas Dzīve” jau informējusi, ka mūspuses lauku saimnieku apvienība ir adresējusi vēstuli Zemkopības ministrijai. Tajā lūdz rezervēt līdzekļus zaudējumu segšanai, kuri radušies, pārdodot pārtikas kviešus par zemāku cenu un žāvējot pārmitros graudus. Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta valsts atbalsta nodaļas direktora vietniece Liene Jansone informē, ka šodien, 19. augustā, uz Briseli dodas Zemkopības ministrijas speciālists, lai iegūtu informāciju, vai zemnieki var saņemt atbalstu ražas zudumu un graudu kaltēšanas papildu izmaksu kompensēšanai.
“Jebkāda atbalsta sniegšana mūsu valstij ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, jo pieņemtās ES regulas nepieļauj jebkādu cenu kompensācijas starpību,” norāda L. Jansone. Viņa skaidro, ka šogad atlīdzība lauksaimniekiem ir maksāta trīs reizes – vētras, pavasara plūdu un knišļu radīto zaudējumu dēļ. Zemkopības ministrija plāno vērsties pie Komercbanku asociācijas ar lūgumu pārāk stingri nesodīt tos zemniekus, kuri nekvalitatīvas ražas dēļ nepagūs atmaksāt bankas aizdevumu.
SIA “Lielzeltiņi” kombinētās lopbarības rūpnīcas direktors Uldis Rimma uzskata, ka zemniekiem pienācis laiks mainīt domāšanu. “Pēdējo trīs gadu pieredze liecina, ka laikapstākļi nav labvēlīgi pārtikas graudiem. Tāpēc pirms nākamā gada sējas būtu rūpīgi jāizvērtē un jāapsver, ko likt svaru kausos – ieguldīt līdzekļus pārtikas graudiem vai, piemēram, audzēt lopbarības graudus un, kāpinot ražu, kompensēt zemo cenu,” spriež U. Rimma. Viņš pieļauj, ka maciņš agri vai vēlu liks par to domāt. “Zemnieki gadu no gada kļūdās un novājina saimniecību. Cik ilgi bankas ļaus pārkreditēties? Pašlaik zemniekiem jākoncentrējas uz darbu un jāstrādā augu diennakti,” uzsver U. Rimma.
