Bauskas novada sociālajā dienestā šonedēļ notika bērnu emocionālās audzināšanas grupas ceturtā nodarbība projektā «Ģimeņu stiprināšana un atbalsts Bauskas novadā».
Psiholoģes Ingas Grīnbergas un sociālās darbinieces Lienes Lapsas vadītajā nodarbībā piedalījās ļoti daudz māmiņu, pāris bērnu un viens tētis. Iepriekšējās tikšanās reizēs interesentu bijis krietni mazāk. Sociālā dienesta speciālisti īpaši gādā par nodarbību dalībniekiem. Viņiem apmaksā braucienu autobusā un vēlā pēcpusdienā ar mašīnu aizvizina mājās.
Pirmajās trīs lekcijās runāts par bērnu attīstību. Nodarbību dalībnieki bijuši ļoti dažādi, taču atbildēts uz visiem jautājumiem: «Kā sadalīt uzmanību starp diviem un vairāk bērniem?», «Kā veidot attiecības bez rāšanās?» utt.
«Bērni ir vienīgā tēma, kur sieviešu un vīriešu domas nedalās. Visi savām atvasēm vēl pašu labāko,» stāsta I. Grīnberga.
Pēdējās divās nodarbībās tika runāts par drošu piesaisti. Psiholoģe skaidroja, kāda atšķirība ir starp emocionālo saikni un piesaisti. Pirmais variants ietver mātes jūtas pret zīdaini uzreiz pēc dzemdībām, taču ne vienmēr pilna emociju gamma veidojas uzreiz. Piesaiste ir abpusējas emocionālas attiecības, kas bērnam veidojas ar aprūpētāju.
Psiholoģe minēja interesantu pētījumu par mammām un bērniem uz stikla grīdas, kas novietota daudzu metru augstumā. Uzticēšanās tika pārbaudīta, aicinot bērnu pa grīdu doties pie mammas. Apjukušas, pēcdzemdību depresijā esošas mātes bērns raudāja un nekustējās ne no vietas. Laimīgā ģimenē augošs mazulis drīz vien pierāpoja pie māmiņas.
Tika daudz runāts par audzināšanas principiem un drošas piesaistes veidošanu. Psiholoģe atzina, ka nereti problēmas rodas tāpēc, ka viens no vecākiem saka «jā», otrs – «nē». Tā «nojūk bērna mikroshēma», un viņš sāk ar vecākiem manipulēt.
Nodarbību cikls Bauskas novada sociālajā dienestā iecerēts otrdienās plkst. 16. Aicināti vecāki, brāļi, māsas un citas personas, kas audzina bērnus līdz skolas vecumam. Nākamajā nodarbībā tiks runāts par valodas un komunikācijas attīstību.
INTERESANTI
Dažkārt vecāki bēdājas, ka nevar iegādāties interesantas rotaļlietas, jo tās ir dārgas. Šādā situācijā der labi padomāt, jo bērnus interesē sadzīviskas lietas – katli, ar zirņiem un sēklām piebērtas burciņas, ar griķiem pildītas drāniņas, zari ieroču formā utt.
Īpaši aktīviem bērniem ieteicama spēle «Kurš pēdējais?», nevis «Kurš pirmais?».
Nogrēkojušos bērnus likt kaktā uz 20 minūtēm vai ilgāk ir neproduktīvi. Ieteicamais kaktā stāvēšanas laiks ir proporcionāls bērna gadu skaitam.
Ja bērns nevēlas iet gulēt, jārada stingrs režīms, piemēram, katru vakaru pulksten deviņos aicinot gulēt. Tas palīdz psiholoģiski sagatavoties. Var noslēgt arī darījumu: «Ja tu iesi čučēt, es tev pačubināšu muguru.»
Jo vecāks bērns, jo grūtāk mainīt ierasto lietu kārtību.
Ja ko apsola, tas jādara. Ja sola pērt, tas jāpilda.
