Vairāk nekā Latvijā tradicionālo rupjo maizi jauni cilvēki izvēlas balto un saldskābmaizi. To atklāj vairāku veselību ietekmējošu pētījumu dati.
Vairāk nekā Latvijā tradicionālo rupjo maizi jauni cilvēki izvēlas balto un saldskābmaizi. To atklāj vairāku veselību ietekmējošu pētījumu dati.
Veselīgāka nekā baltmaize
Lai pievērstu uzmanību rudzu maizes vērtībai, Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar Veselības veicināšanas valsts aģentūru oktobrī un novembrī rīko desmit semināru ciklu. Pirmais notika 10. oktobrī Dobelē, ar sabiedrības “Bauskas klēts” un nesen izveidotā uzņēmuma SIA “JLM grupa” (apvienojies Jelgavas un Liepājas maiznieks) ražojumu degustāciju.
Rudzu maize ir veselīgāka nekā baltmaize. Tajā ir organismam vajadzīgie vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas. Ir svarīgi, lai rupjā maize katru dienu tiktu lietota ģimenēs, lai arī skolu ēdināšanā bērniem tiktu piedāvāts kas labāks par “ķieģelīti”, saka Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Daiga Kunkulberga. Tāpēc uz šiem semināriem tiek aicināti skolu darbinieki, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, veselības mācības skolotāji.
Jāmaina ieradumi
Tikai trešdaļa aptaujāto lieto rupjmaizi savā ģimenē. Cilvēki, kuru ienākumi ir 50 latu uz katru ģimenes locekli, dienā apēd trīsarpus šķēles maizes. Turībai augot, maizes patēriņš samazinās, jo ir iespējas izvēlēties citus produktus.
Ar šiem un citiem vairāku pētījumu datiem seminārā iepazīstināja Veselības veicināšanas valsts aģentūras Stratēģiskā departamenta pētījumu nodaļas galvenā speciāliste Biruta Velika. Viņa arī iedziļinājās procesos, kas notiek organismā, ja uzturā trūkst tā, ko nodrošina rudzu maize, stāstīja, kāpēc tā ir jāēd. Dzirdētais lika aizdomāties pat speciālistiem. Sabiedrības “Bauskas klēts” menedžere Olga Plociņa atzina: “Laikam būs jāmaina ēšanas paradumi, mēs mājās arī vairāk uz baltmaizi skatāmies, izrādās – nepareizi.”
Ar riekstiem
“Bauskas klēts” atvestai rudzu maizei bija liela piekrišana. “Mūsu cepto te pazīst, Dobelē tā ir vai katrā veikalā. Arī uz Jūrmalu, Tukumu vedam, klienti ir šejienes skolās, bērnudārzos, ēdināšanas uzņēmumos,” atzīst Antra Kleinovska, ceptuves vadītāja.
Baudītāji par gardāko atzina “Zemnieku svētku maizi”, kurai pievienotas aprikozes, rozīnes un rieksti. Turklāt tā ir vairākas reizes lētāka nekā iecienītā “Lāču” maize ar gardajām piedevām. Skolu pārstāvjiem garšoja saldskābā, ķimeņu, graudu, rudzu maize, ķiploku grauzdiņi. Pieprasījums pēc “Bauskas klēts” produkcijas cenu lapām bija tik liels, ka tās nācās kopēt.
Bez maizes
Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas audzēkņiem Ingum Feldmanim un Madarai Bargai jautāju, kādu maizi ēd jaunieši. “Mācos un strādāju, tāpēc neatliek laika pievērst uzmanību sev. Maizi tiešām ēdu maz, biežāk kādu zupiņu. Mamma mani vairāk lutina, bet ne jau ar sviestmaizēm,” atzīstas Ingus, kurš strādā par pavāru krodziņā “Iguana” Berga Bazārā.
Madara kādu laiku centusies iztikt bez maizes. “Strādājot par pavāri, var pieēsties, nogaršojot vien. Man garšo “Borodinas maize” – mazs, saldens rupjmai zes klaipiņš ar kardamonu,” viņa saka.
Noderēs receptes
Ingus Feldmanis ir jauno pavāru olimpiādes “Gardumi no “Zaļās karotītes”” uzvarētājs. Semināra dalībniekiem viņš kopā ar Madaru gatavoja cienastu no Bauskas, Jelgavas un Liepājas ceptās rupjmaizes. Ar dažādiem pildījumiem apziesti gabaliņi no degustāciju galda pazuda ātri, bet receptes dalībniekiem deva līdzi. Ar tām varēs iepazīties “Bauskas Dzīves” lasītāji.
Semināra dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Bauskas rajona Dartijas sākumskolas, Griķu pamatskolas, Mežotnes internātvidusskolas un Saulaines profesionālās vidusskolas.
Derīgo informāciju noklausījās vairāk nekā 50 Zemgales skolu pārstāvju, saka Veselības veicināšanas valsts aģentūras koordinatore Zemgalē Velta Lagzdiņa.
***
informācija
– Veselīga uztura speciālisti iesaka katru dienu apēst aptuveni 800 gramu graudaugu produktu un kartupeļu, taču Latvijas iedzīvotāji tos lieto mazāk.
– 1997. gadā veiktais pētījums atklājis, ka 200 līdz 230 gramu maizes apēd vīrieši, sievietes – mazāk.
– Vairākas reizes dienā rupjmaizi ēd 19 procentu zēnu un 27 procenti meiteņu no 12 līdz 15 gadu vecumam. Baltmaizi lieto attiecīgi 42 un 26 procenti.
Tādi ir 2001./2002. gadā veiktā skolēnu veselīgo paradumu pētījuma dati.
Veselības veicināšanas valsts aģentūras dati.
