Diskusijā par cenzūru izglītībā Iecavas vidusskolā otrdien, 4. oktobrī, piedalījās ap 50 skolēnu, pedagogu un vecāku.
Diskusija ir daļa no piecu nodarbību cikla, ko visos Latvijas reģionos organizē domubiedru grupa «Cenzūrai – nē!» un organizācija «Papardes zieds». Projektu atbalsta valsts budžeta programma «NVO fonds».
Bažas par pašcenzūru
Diskusiju ekspertes Jana Simanovska un Dace Kavasa izskaidroja, ka projekta mērķis ir noskaidrot, ko par izglītības satura iespējamo cenzēšanu saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem Izglītības likuma «tikumības grozījumiem» domā pedagogi, skolēni un vecāki.
J. Simanovska «Bauskas Dzīvei» atzina, ka «tikumības grozījumi» paver ceļu citiem cenzūras veidiem, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus, kas pieļautu iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus, kā arī tos, kuri māca skolēniem «nepareizu attieksmi». Kā uzsver eksperte, šāds regulējums pieļautu ļoti subjektīvus lēmumus.
D. Kavasa paskaidroja, ka pēc «tikumības grozījumu» stāšanās spēkā reģistrēti vairāki gadījumi, kad pedagogu metodes un mācību satura izvēle tiek apstrīdēta viena vecāka nepatikas dēļ. «Tas ierobežo skolotājus, liekot viņiem ar pašcenzūru sašaurināt metožu un mācību satura daudzveidību,» teic eksperte.
Vērtē patiesus gadījumus
Jau vēstīts, ka «tikumības grozījumus» Saeimā iniciēja «Saskaņas» deputāte un atbalstīja Nacionālās apvienības pārstāvji pēc tam, kad pirms gada Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka kāda vecāka sūdzības dēļ saņēma aizrādījumu no skolas administrācijas par Agneses Krivades dzejoļa interpretāciju literatūras stundā. Savukārt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā direktors Māris Brasla pēc kāda tēva sūdzības literatūras skolotājai Daigai Zirnītei aizliedza 12. klašu skolēniem stundās rādīt filmu «Total eclipse» par franču dzejnieka Artura Rembo dzīvi.
Diskusijas dalībnieki 4 – 5 cilvēku grupās analizēja konkrētus līdzīgus gadījumus, kuros bija jārod risinājums iespējamiem iebildumiem pret mācību saturu, ārpusstundu nodarbību tēmām, skolēnu savstarpējām attiecībām u. tml. Viens no piemēriem gan bija izdomāts, tomēr arī iespējams dzīvē.
Dažādi skatījumi
Iecavas vidusskolas 12. klases skolniece Betija Celitane pēc diskusijas «Bauskas Dzīvei» atzina: «Nodarbība deva iespēju uzzināt par tikumības principu un grozījumiem, taču līdz definīcijai nav iespējams nonākt, jo tikumība ir visaptveroša lieta. Vērtīgākais bija dalībnieku vecumu dažādība un viedokļu atšķirības. Man bija vērtīgi piedalīties uzdevumu apspriešanā, nonākot pie daudziem pārdomu pilniem secinājumiem, kurus ikdiena nesniedz. Piekrītu dzejnieces Agneses Krivades teiktajam, ka pašcenzūra ir sliktākais, kas ar mums var notikt.»
Pedagoģes Militas Pīlādzes audzināmā 10. klase jau no 5. klases piedalījusies «Papardes zieda» veselības izziņas projektos, tāpēc skolotāja arī šoreiz iesaistīja jauniešus diskusijā.
«Man pašai bija interesanti apskatīt situācijas no dažādiem viedokļiem, un prieks, ka skolēni diskutēja ļoti aktīvi un pamatoja savu skatījumu,» iespaidus apraksta M. Pīlādze. «Savā praksē vienmēr esmu centusies ar skolēniem un vecākiem izrunāt gan neskaidras un delikātas lietas, gan domstarpības. Konfliktus rada noklusēšana, bet atklāta, mierīga saruna ļauj citam citu saprast.»
Nodarbības palīdz
M. Pīlādze stāsta – «Papardes zieda» rīkotās darbnīcas par veselīgu dzīvesveidu, higiēnu un attiecībām palīdzējušas viņas audzēkņiem bez problēmām iziet pusaudžu vecumposmu.
«Mani audzēkņi ir saprotoši un atvērti, jo informēti par dažādiem dzīves aspektiem,» vērtē pedagoģe, «viņi izprot, ka sabiedrībā ir dažādi cilvēki, piemēram, homoseksuālas personas, un ikvienam ir tiesības būt cienītam, pat ja dzīvesveids ir atšķirīgs.»
Pašu skolotāju aizkustinājusi medijos izplatītā informācija par homoseksuālu vīrieti, kura ģimene no viņa novērsusies, bet dzīvesdraugu mediķi pie smagi sasirgušā cilvēka nav ielaiduši, jo viņš nav radinieks. «Man bija ļoti žēl, ka mēs šādi atstumjam radošus, labus, vērtīgus cilvēkus. Tāpēc skolā neder cenzūra, un viss ir jāizrunā, jo cilvēki baidās no tā, ko nepazīst,» saka M. Pīlādze.
Pamats jāliek ģimenē
Diskusijas dalībniece Dace Dubkēviča ir 8. klases skolnieces māte un skolas vecāku padomes dalībniece.
«Savas meitas skolas gaitas atbalstu no bērnudārza vecuma, tāpēc nācu uz diskusiju,» «Bauskas Dzīvei» stāsta D. Dubkēviča. «Man bija gandarījums dzirdēt, kā vecāko klašu puiši māk pamatot savu viedokli. Taču jāatzīst, ka piemēri bija tādi, par kuriem daļa vecāku ar konservatīvāku nostāju varētu protestēt. Uzskatu, ka tikumībai pamatu pamats ir tas, ko vecāki bērnam ieliek mājās. Nepiekrītu tiem, kas bērnu aizlaiž uz skolu, lai tur tiek galā! Bērns izaug par labu cilvēku, ja ar viņu mājās par visu runā vecāki.»
Daces pieredzē šis ir jau otras meitas pusaudžu vecums, tāpēc viņa secina: «Meitenēm ir vieglāk, ja mamma izstāsta dažādus delikātus tematus un klasē par to runā atsevišķi no zēniem. Puikas pirms pubertātes mēdz ķiķināt par lietām, ko meitenes vēlas izprast, bet kautrējas jautāt lielākā auditorijā, lai netiktu apsmietas. Esmu centusies atrast tādus vārdus, lai meitai viss ir saprotams un klasē viņa zina, par ko ir runa.»
Iecavniece atzīst – tagad ar pieeju internetam informācijas ir daudz, bet ne vienmēr tā ir vērtīga, un to palīdz izprast saruna ar vecākiem, lielākiem brāļiem vai māsām. «Mammām ar meitām, manuprāt, vajadzētu būt draudzenēm, lai valda savstarpēja uzticēšanās, un tad bērns nemeklēs vienaudžu padomu, kas reizumis aizved neceļos.»
