Vecumnieku novada domes ārkārtas sēdē 15. oktobrī tiks lemts par zvēraudzētavas būvniecības atļaušanu Skaistkalnes pagastā uzņēmumam SIA «Ciptor». Šajā sakarā vairākas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas sagatavojušas atklātu vēstuli Vecumnieku novada deputātiem, aicinot neatbalstīt zvēraudzētavas būvniecības ieceri.
Jāpiebilst, ka Vecumnieku novada domes mājaslapā informācija par ārkārtas sēdi līdz 10. oktobrim nebija atrodama. Lai arī Skaistkalnes pagasta pārvaldniece apgalvoja, ka jautājums tiks lemts 23. oktobrī kārtējā sēdē, no citām novada amatpersonām tomēr saņēmām ziņu, ka tas neatbilst patiesībai. Informācijai par ārkārtas sēdi būtu bijis jābūt pārvaldnieces rīcībā jau vairākas dienas. Arī sākotnēji pagasta pārvaldniece centās nepieļaut organizācijas «Dzīvnieku brīvība» dalību sabiedriskajā apspriešanā. No novada mājaslapas ir izņemta informācija par notikušo sabiedrisko apspriešanu. Rodas iespaids, ka atsevišķas pagasta un novada amatpersonas cenšas kavēt sabiedrības iesaistīšanos, virzot šo projektu pēc iespējas lielākā slepenībā.
Vietējo iedzīvotāju sūdzības
Zvēraudzētavu jautājums ir īpaši aktuāls daudziem pagasta iedzīvotājiem, kuru likumīgās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē līdz ar zvēraudzētavas būvēšanas ieceri ir apdraudētas. Projekta sabiedriskās apspriešanas laikā Skaistkalnes pagasta iedzīvotāji izteica skaidru nostāju, stingri iebilstot pret zvēraudzētavas būvniecības ieceri.
Sociālā nozīmība
Aizvien vairāk pasaules valstu sāk apzināties kažokzvēru audzēšanas neētisko iedabu un šo industriju slēdz. Pagājušajā gadā lēmumu par kažokzvēru nozares slēgšanu pieņēmusi Nīderlande, kas pēc ražošanas apjoma ir trešā lielākā pasaulē. Tā kā šis bizness aizvien vairāk zaudē uzticību informētās Rietumu sabiedrības daļas acīs, tas likumsakarīgi pārceļas uz valstīm, kur informācijas trūkuma dēļ sastopas ar mazāku sabiedrības pretestību.
Pēdējā laikā šis jautājums ir guvis sabiedrības ievērību arī Latvijā. Jau vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu ir pauduši nostāju, ka šīs nozares pastāvēšana nav pieņemama. Jautājums par kažokzvēru nozares slēgšanu ar līdzdalības platformas manabalss.lv starpniecību tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropā un citviet pasaulē par dzīvnieku aizsardzības un labturības kritērijiem tiek uzskatītas piecas brīvības, proti:
1. brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;
2. brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;
3. brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;
4. brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;
5. brīvība no bailēm un nervozitātes.
Rūpnieciskajās kažokzvēru audzētavās dzīvniekiem iespējams nodrošināt tikai pirmo punktu jeb brīvību no slāpēm un izsalkuma. Apjomīgā pētījumā, kas veikts 2001. gadā pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, Eiropas Savienības (ES) Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja nonākusi pie slēdziena, ka kažokzvēru audzēšana ir problemātiska virknē aspektu no labturības viedokļa. Dzīvnieki tiek turēti sugai nedabiskā vidē, izjūt paaugstinātu stresu un šaurajos sprostos nespēj paust sugai raksturīgo uzvedību, tādēļ cieš no psihiskām saslimšanām un mēdz savainot paši sevi vai citus kustoņus.
Kopš ES zinātniskās komitejas slēdziena pagājis nedaudz vairāk par desmit gadiem, taču ražošanas sistēmas šajā laikā būtībā nav mainījušās un joprojām uzskatāmas par dzīvniekiem nepiemērotām. Arī Skaistkalnes pagasta «Lielstrēlniekos» iecerētās zvēraudzētavas iekārtojums neparedz būtiskus uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā. Ūdeles iecerēts turēt standarta izmēra 70x30x45 cm sprostos tām nepiemērotos fiziskos un sociālos apstākļos.
Vairāku vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā aicinām jūs pievērst uzmanību šim zvēraudzētavas būvniecības projektam un neatbalstīt šādas nozares ienākšanu jūsu novadā.
Vēstuli parakstījuši: biedrības «Dzīvnieku brīvība» valdes priekšsēdētājs Sandris Ādminis, biedrības «Vides aizsardzības klubs» viceprezidente Elita Kalniņa, biedrības «Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa» valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa, nodibinājuma «Dzīvnieku drauga fonds» valdes locekle Solvita Vība, biedrības «Dzīvnieku SOS» valdes locekle Laura Karnīte, biedrības «Dzīvnieku pansija «Ulubele»» valdes locekle Ilze Džonsone, biedrības «homo ecos:» valdes locekle Evija Rudzīte, biedrības «Zaļā brīvība» valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga, biedrības «Latvijas Zemes draugi» valdes loceklis Jānis Ulme un nodibinājuma «Pasaules Dabas fonds» lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis.
