Reizi trijos mēnešos Latviešu biedrības namā Rīgā sanāk politiski represēto apvienības (PRA) Koordinācijas padome, lai pārrunātu aktuālāko organizācijā un valstī. Šī gada pēdējā sēde notika 29. novembrī, un man bija iespēja tajā piedalīties.Pārsteidza senioru aktivitāte – pārstāvētas bija visas vairāk nekā piecdesmit PRA nodaļas, precīzāk – visi bijušie rajoni un lielākā daļa novadu.PRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais sacīja, ka administratīvi teritoriālā reforma ir sarežģījusi organizācijas darbu, jo 26 rajonu vietā radušies 119 novadi. Tam piekrita arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, kurš bija vēlējies tikties ar politiski represētajiem. Viņš bija vienisprātis ar G. Resno, ka izsūtījumu un Gulaga nometnes pārdzīvojušajiem vairāk par naudu vajadzīga uzmanība, saprotoša attieksme. Cieņa pret senioriem nozīmē arī cieņu pret savas valsts vēsturi.PRA nodaļu pārstāvji pateicās par dažādu atvieglojumu saglabāšanu represētajiem arī krīzes laikā. Tomēr atstumti jūtas tie, kuri dzīvo novadu nomalēs, bezmaksas starppilsētu transportu izmanto reti, bet garajā ceļā uz novada centru nekādu atvieglojumu nav. Vairākus uzklausītos priekšlikumus A. Jaunsleinis solīja pārrunāt, tiekoties ar vietvaru vadītājiem, arī iespēju pašvaldību mācību iestādēs tikties ar jauniešiem, lai viņi gūtu nepastarpinātu jēgu, kas ir komunistiskais režīms, kas ir okupācija.Trūkstot izpratnesTālivaldis Pētersons, kas darbojas Pilsonības un migrācijas dienesta komisijā, kura centralizēti lemj par politiski represētās personas statusa piešķiršanu, pārliecinājies, ka jaunajiem juristiem nav pilnīgas izpratnes par 40. un tiem sekojošo gadu notikumiem Latvijā. Viedokļu dažādības, neziņas un neizpratnes dēļ situācija nav patīkama, sacīja T. Pētersons. Par politiski represētās personas statusu tagad cīnās Otrā pasaules kara laikā no vāciešu okupētajiem, bada pārņemtajiem rajoniem Krievijā izvestie iedzīvotāji, kurus pēc dažu dienu atrašanās Rēzeknes sadales punktā izvietoja zemnieku saimniecībās.Koordinācijas padome nolēma rosināt valdību pārtraukt represētās personas statusa piešķiršanu, jo divdesmit gados to varēja izdarīt visi, kuriem tāds pienākas. Sadarbojas ar jauniešiemSadarbību ar jaunsargiem un citām jaunatnes nevalstiskām organizācijām raksturoja Ventspils novada un pilsētas PRA nodaļu pārstāves. Ar jaunām telpām (darba un piemiņas istabu) lepojās jelgavnieks, bet Cēsīs pagaidām 12 kvadrātmetru lielā istabiņā mītot četras nevalstiskās organizācijas. Interesanta šķita Rīgas pilsētas Kurzemes rajona PRA nodaļas pieredze. Ar pilsētas domes atbalstu izveidota sava mājaslapa, kurā ievieto gan represēto, gan citu cilvēku dzīvesstāstus. Arī turpmāk nodaļu Koordinācijas padomes sēdēs uzklausīs pārstāvjus no PRA nodaļām.Lai kā negribētos, sēde jābeidz ar pesimistisku prognozi, domu apmaiņu par krievu valodas statusu Latvijā rezumēja G. Resnais, vērojot krievu valodā runājošo aktivitāti un latviešu piebalsošanu, kūtrumu un mīkstčaulību, man nav pārliecības, ka gaidāmais referendums par labojumiem Satversmē, lai piešķirtu krievu valodai valsts valodas statusu, nekļūs pamatnācijai liktenīgs.
