PUĶU PUŠĶIS.Daudz cilvēku ap Ziemassvētku laiku parasti vēlas palīdzēt trūcīgajām ģimenēm. Bieži tas notiek ar sociālā darbinieka starpniecību, kam ziedotāji atved lietas, dāvanas vai pārtiku, sakot apmēram tā: «Tu jau labāk zini, kam tas viss varētu noderēt, aizved, lūdzu!»Taču nule pagājušajos Ziemassvētkos biju patīkami pārsteigta par tīro, gaišo labvēlību, kāda burtiski staroja no trim jaunietēm – Justīnes Jesikenas, Ditas Četvergas un Elīnas Lapsas, Bauskas 2. vidusskolas 12.a klases audzēknēm. Jaunietes pašas bija gatavas apciemot vistrūcīgākās ģimenes un nodot tām ziedotās lietas un dāvanas. Turklāt viņas ne tikai formāli izpildīja šo pienākumu, bet vairākas stundas pavadīja, spēlējoties ar šo ģimeņu bērniem, izrādīja rotaļlietas un grāmatas. Viņas nenobijās no istabu nokvēpušajām sienām, izdrupušajām grīdām, nevairoties atrasties vidē, no kuras daudzkārt pieauguši cilvēki pēc iespējas ātrāk vēlas doties prom. Meitenes apciemoja ģimenes atkārtoti un ir gatavas palīdzēt bērniem arī turpmāk.Liels paldies Justīnes Jesikenas, Ditas Četvergas un Elīnas Lapsas vecākiem, kuri izaudzinājuši tādas meitas. Viņas ar savu apņēmību mācēja izveidot labdarības akciju, kurā iesaistīja ne tikai savas skolas audzēkņus vien. Paldies Ditai, Justīnei un Elīnai par patieso labestību, līdzjūtību! Mani, profesionāli sociālajā darbā, tā no sirds dziļi aizkustināja.Lai spēku dod un iepriecina Zentas Mauriņas vārdi:«Īstā labestība piespiež rīkoties tūlīt un tagad, tā izraisa absolūtu uzticību, tā līksmina un dziedina, tā ir saite starp debesīm un zemi, tā nepazīst aplēsi, negaida samaksu, negaida pateicību un vairās skaļuma.»
