Skaistkalnes vidusskolas audzēkņi, pedagogi un pagasta iedzīvotāji 19. janvārī pulcējās barikāžu atceres pēcpusdienā.
Sarīkojumā tradicionāli piedalās barikāžu dalībnieki no Skaistkalnes pagasta, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības – mākslinieki, rakstnieki un politiķi. Esam ieklausījušies Marinas Kosteņeckas, Knuta Skujenieka, Zigurda Vidiņa, Viļa Daudziņa, Ievas Akurateres un citu radošu personību atmiņu stāstos.
Barikāžu 25. gadadienā mūsu ciemiņi bija Tālavs Jundzis – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, politiķis, valsts un sabiedriskais darbinieks, jurists un politologs, Augstākās Padomes deputāts un aizsardzības ministrs, kā arī Valerijs Markuns – mūsu 6. klases skolēna Klāva tētis un viens no astoņiem Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri aizstāvēja Iekšlietu ministriju OMON uzbrukuma laikā 1991. gada 20. janvārī.
Vienkāršā un visiem saprotamā stāstījumā Tālavs Jundzis atcerējās barikāžu tapšanas laiku, cilvēku drosmi, atsaucību un vienotību, sekojot Latvijas Tautas frontes aicinājumam aizstāvēt stratēģiski nozīmīgos objektus Rīgā. 1991. gadā, kad trijās Baltijas republikās vēl atradās milzīga daļa padomju karaspēka, Rīgas aizstāvēšanā izšķirīgs bija katrs mirklis. Lauku ļaužu atsaucība, pašaizliedzība un operativitāte nodrošināja barikāžu izveidi no dzelzsbetona blokiem un lauksaimniecības tehnikas. PSRS karaspēka vardarbīgā rīcība pret Viļņas Televīzijas ēkas aizstāvjiem 1991. ga-da 13. janvāra vakarā un cilvēku upuri pievērsa sabiedrisko masu kustību uzmanību, lika mobilizēties un domāt par aizsardzību. Izskanēja aicinājums Latvijas iedzīvotājiem doties uz Rīgu, veidot barikādes, atrodoties pie Latvijas Radio Doma laukumā, pie Augstākās Padomes un Ministru padomes, kā arī Zaķusalā pie Televīzijas ēkas un torņa, tā apliecinot savu apņēmību ceļā uz Latvijas neatkarību. Tālavs Jundzis barikādes uzskata par izšķirīgo, nozīmīgāko punktu valstiskās neatkarības atjaunošanas gaitā.
Valerijs Markuns un viņa kolēģi Bauskas milicijā barikāžu laikā saņēmuši uzdevumu veikt dežūru Iekšlietu ministrijā. Tiekoties ar skaistkalniešiem, V. Markuns atcerējās spriedzi un neziņu, zibenīgo notikumu pavērsienu, kaujas situāciju, nāves klātbūtni, iedzīvotāju neizpratni un bailes. Lai gan Bauskas miliči uzdevumu pildīja brīvprātīgi, cilvēciskās izjūtas nevienam nebija svešas. Arī V. Markuns redzēja un pārdzīvoja darbabiedra ievainojumu, nāvi, haosu Iekšlietu ministrijā, taču spēja operatīvi pieņemt lēmumu un rīkoties. Ieklausoties V. Markuna stāstījumā, dzirdējām patiesu lepnumu par barikāžu aizstāvju paveikto, par izcīnīto neatkarību un iespēju dzīvot brīvā Latvijā.
Ceturtdaļgadsimts mūs šķir no 1991. gada janvāra notikumiem, izaugusi jauna paaudze, mainījušās vērtības un visa dzīve. Nezūdošs dārgums ir mūsu tautas saliedētība un vienotība vēsturiski izšķirīgos brīžos.
Ugunskurs skolas pagalmā, dziesmas un tēja bija rosinošs turpinājums atmiņām.
Barikāžu 25 gadu atceres pēcpusdienu un tikšanos Skaistkalnes vidusskolā palīdzēja organizēt Valerijs Markuns, atbalstīja Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece un Skaistkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Daiga Jakuška.
