Padomju Savienības provokācija uz robežas ar Latvijas Republiku 1940. gadā, naktī no 14. uz 15. jūniju, ievadīja dramatiskus notikumus Latvijā.
Padomju Savienības provokācija uz robežas ar Latvijas Republiku 1940. gadā, naktī no 14. uz 15. jūniju, ievadīja dramatiskus notikumus Latvijā.
Šie notikumi netieši bija jau sākušies 1939. gada 23. augustā un paredzēja Latvijas valstiskuma likvidēšanu, kā arī mūsu valsts iekļaušanu PSRS sastāvā.
Netiek dota pavēle pretoties
1940. gada 15. un 16. jūnijā liela tautas pulcēšanās bija Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī. Tie uz daudziem gadu desmitiem palika pēdējie tautas svētki neatkarīgā valstī. Savukārt pēdējais Bauskas aizsargu pulka rīkotais pasākums – teātra izrāde – Bauskā bija 25. maijā. 24. jūnijā bija paredzēta Iecavas aizsargu nodaļas rīkotā brīvdabas teātra izrāde Iecavā.
Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī piedalījās arī vairāki Bauskas apriņķa aizsargu jauktie kori un oficiālā pulka delegācija. Satraukumu svētku laikā radīja ne vien politiskie notikumi, bet arī paziņojums visiem aizsargiem pulcēties pie automašīnām, neturpināt piedalīties dziesmu svētkos un doties uz saviem pagastiem.
1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca Sarkanā armija. Nācies lasīt, ka aizsargu organizācijas ierindas biedri, kas bija audzināti militāri patriotiskā garā, bija apjukuši. Tas tāpēc, ka valstī ienāca svešas zemes karaspēks, bet valdība pat neizsludināja karastāvokli. Latvijas aizsargu organizācijā Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija izveidojusies pārāk liela centralizācija, lai tās vienības (pulki, bataljoni, rotas un nodaļas) bez koordinācijas sāktu jelkādas militāras akcijas. Aizsargu komandieriem pat netika dots rīkojums iznīcināt dokumentāciju. Tāpēc daudzi svarīgi dokumenti nonāca padomju represīvo iestāžu rīcībā.
Pagaist tautas vienotība
Pirmajās Latvijas okupācijas dienās valsts iestādes (sevišķi policija) vēl centās rīkoties pēc pastāvošiem likumiem. Bija pārliecība, ka nekārtību cēlāji Rīgā un citur Latvijā ir sodāmi. Latvijas valdība oficiāli pauda, ka valstī ienāk draudzīgas kaimiņvalsts karaspēks, tādēļ saglabājams miers un kārtība. Kā zināms, tie bija rūgti maldi, jo tika sākta Latvijas valsts iznīcināšana, tautas pazemošana, zemes postīšana un izlaupīšana.
Katrā apriņķī un pagastā atradās “īsti cīnītāji par padomju varu”, kas to vien bija gaidījuši. No materiāliem, kas glabājas Bauskas muzejā, var secināt, ka 1940. gada 30. jūnijā demonstrācijā pilsētā piedalījās apmēram 1000 cilvēku. Iespējams, šis skaitlis atbilstoši padomju laika tradīcijām ir pārspīlēts. Tomēr jāatzīst, ka demonstrācija Bauskā notika un tā spēja pulcināt daudz ļaužu. Daļa no tiem bija pilsētai tuvāko pagastu iedzīvotāji. 1940. gada jūnija otrās puses un jūlija notikumi rāda, ka bija pagaisusi autoritārā režīma laikā propagandētā tautas vienotība. Bauskas apriņķa pagastos jau 1940. gada vasarā un rudenī izveidojās Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas un Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) pirmorganizācijas, strādnieku gvardes, kā arī milicijas un tās palīgdienesta vienības.
Vispirms notiek atbruņošana
Latvijas valsts likvidēšana sākās ar tās balstu iznīcināšanu. Tika likvidētas iestādes, kas rūpējās par valsts drošības sargāšanu. Aizsargu organizācija šajā sarakstā bija pirmajās pozīcijās. 18. un 20. jūnijā tika izsniegtas pēdējās Bauskas aizsargu pulka aizsargu un aizsardžu apliecības.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par aizsargu atbruņošanu un Latvijas aizsargu organizācijas priekšnieka pavēli, 1940. gada 23. jūnijā sākās aizsargu atbruņošana. Ieroči un munīcija bija jānodod policijas iecirkņos vai pagastu valdēs. Aizsargu atbruņošanas laikā, 26. jūnijā, Aizsargu namā Bauskā (tag. Tautas namā) sanāca “tautas sapulce”. To vadīja komjaunatnes Bauskas apriņķa nodaļas sekretārs Veņislavs. Sapulcē baušķenieku vārdā tika pieņemta rezolūcija par aizsargu organizācijas likvidēšanu un izformēšanu.
Jūnija beigās Bauskas aizsargu pulka ieročus (dažādu sistēmu šautenes un patšautenes, ložmetējus), kā arī munīciju nodeva 3. Jelgavas kājnieku pulkam.
Iztīrīšana no ienaidniekiem
Latvijas jaunās valdības iekšlietu ministrs Vilis Lācis 28. jūnijā paziņoja, ka jaunās valdības galvenais uzdevums ir iztīrīt valsts pārvaldi no tautas ienaidniekiem. Savukārt sabiedrisko lietu ministrs Pēteris Blaus pirms tam radiofonā bija paziņojis, ka tautas ienaidnieki ir visi, kas bijuši 1934. gada 15. maija apvērsuma rīkotāji un atbalstītāji.
Sākās aizsargu atbrīvošana no dažādiem valsts un pašvaldību amatiem. Tos ieņēma komunistiski noskaņotas personas jeb, kā tolaik rakstīja, “personas, kas iepriekšējā režīma laikā bija cietušas savas demokrātiskās pārliecības dēļ”.
1940. gada jūnija beigās no amata tika atcelts viens tāds “tautas ienaidnieks” – Bauskas apriņķa priekšnieks un Bauskas aizsargu komandieris Viktors Zarāns. Viņa vietā par apriņķa priekšnieku kļuva Alfrēds Birznieks, kurš bija arī likvidējamā aizsargu pulka pilnvarnieks. Arī par Bauskas pilsētas galvu aizsarga Eduarda Kasparsona-Avota vietā tika iecelts Jāzeps Leitāns. Viņš bija pilsētas Domes deputāts, kas 1928. gadā tiesāts par komunistisko darbību. Jūlijā no amata Bauskas apriņķa pašvaldībās tika atbrīvoti gandrīz visi Bauskas aizsargu pulka aizsargi.
Materiālo vērtību pārņemšana
1940. gada 25. jūnijā tika slēgti visi aizsargu sporta klubi. 7. jūlijā “tautas manifestācijā” Bauskā izskanēja runas, ka ne vien aizsargu sporta laukumiem, bet arī aizsargu namiem ir jāpāriet tautas īpašumā.
1940. gada 10. jūlijā laikrakstā “Valdības Vēstnesis” tika publicēts 8. jūlijā pieņemts likums par aizsargu organizācijas likvidāciju. Katrā aizsargu pulkā izveidoja likvidācijas komisiju, sākās aizsargu īpašumu un mantības pārņemšana.
Arhīvu dokumenti par pārņemtām Bauskas aizsargu pulka materiālām vērtībām liecina, ka pagastu aizsargu nodaļu īpašumā bija sporta piederumi, inventārs un balvas (sudraba kausi). Tām bija mūzikas instrumenti, mēbeles, gleznas, trauki, telefona aprāti, radioaparāti, grāmatas, aizsardžu rokdarbi (cimdi, zeķes, galdauti, aizkari, dvieļi, segas u. tml.), kā arī daudzas citas lietas, kas iegādātas vairāk nekā 20 gadu ilgajā nodaļu pastāvēšanas laikā. Bauskas apriņķa aizsargu nodaļu īpašumā bija mantas desmitiem tūkstošu latu vērtībā.
Visas lietas, lai arī tās īpaši uzskaitīja un nodeva daudzām iestādēm, patiesībā izvazāja, izlaupīja, ar laiku tās gāja bojā. Bauskas aizsargu pulka likvidācijas komisija pārņēma arī 1940. gada martā notikušās aizsardžu organizētās ziedojumu vākšanas akcijas laikā iegūto naudu – vairāk nekā 11,5 tūkst. latu.
Bauskas aizsargu pulka likvidācijas komisija 1940. gada 26. septembrī pārņēma arī aizsargu nekustamos īpašumus – aizsargu namus Bauskā, Iecavā, Misā, Jaunsaulē, Skaistkalnē un Vecsaulē. Bauskas aizsargu nams tika nodots komunistiskās partijas apriņķa komitejai. Bauskas apriņķa milicijas nodaļai tika arī divas aizsargu pulka īpašumā bijušas automašīnas. Bauskas aizsargu pulka likvidācijas komisija savu darbu beidza 1940. gada 1. novembrī.
Padomju varas represētie
1940. gada otrajā pusē sākās padomju represīvo iestāžu organizēta aizsargu komandējošā sastāva vajāšana. Daudzi Bauskas aizsargu pulka komandējošā sastāva virsnieki, gandrīz visi pagastu aizsargu nodaļu priekšnieki un vadu komandieri, kā arī daudzi ierindas aizsargi, aizsardžu vadītājas un aizsardzes juta padomju režīma visbriesmīgākās represijas. 1940. gada decembrī tika arestēti un bez vēsts pazuda vairāku pagastu aizsargu nodaļu priekšnieki un komandējošā sastāva virsnieki. Vairākus pēc vācu okupācijas 1941. gada vasarā nonāvētus atrada Baltezerā un Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Daudzi, t. sk. pēdējais Bauskas aizsar gu pulka komandieris V. Zarāns, tika izvesti no Latvijas 1941. gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju.
Pārlapojot gan aizvesto, gan Bauskas aizsargu pulka dalībnieku sarakstus, nākas konstatēt, ka vairākums šajā šausmu naktī arestēto un izvesto Bauskas apriņķa iedzīvotāju bija kādreizējie aizsargi un viņu ģimenes locekļi.
