Bauskas novada domes deputāta, arī Kantrimūzikas asociācijas pārstāvja Mārtiņa Ružas viedoklis par SIA «Bauskas alus» (BA) nepiedalīšanos šī gada festivālā (publicēts «Bauskas Dzīves» 17. jūlija numura 2. lappusē) rosinājis uzņēmuma pārstāvjus paust savu viedokli. «Bauskas Dzīve» uzklausīja BA vadītāju Vladimiru Barskovu un pārdošanas direktori Daigu Solzemnieci.
Neviens nepiedāvāja
Vispirms viņi noliedz M. Ružas apgalvojumu, ka uzņēmums šogad atteicies ar savu produkciju piedalīties festivālā. «Šopavasar mums neviens nepiedāvāja piedalīties festivālā, mūs neviens no organizatoriem, ne no pašvaldības neuzrunāja,» kategorisku apgalvojumu pauž V. Barskovs.
BA savu produkciju festivālā tirgoja 2011. un 2012. gadā. Toreiz tā bija pašvaldības vadītāja Valda Veipa iniciatīva, viņa nostāja, ka festivālā Bauskā jātirgo Bauskā ražots alus. Iepriekšējos divos gados uzņēmums atbalstījis festivāla norisi finansiāli.
Novada dome rosināja uzņēmēju pārstāvēt Bausku ar savu produkciju šajā pasākumā, taču organizatori izvirzīja virkni prasību. BA vajadzēja nodrošināt telts vietas visiem ēdinātājiem, bija jāaprīko tās ar nefasētā alus iekārtām. Uzņēmumam tas bija finansiāli smagi, daļu telšu nācās nomāt.
Šādu prasību BA uzskata par nepamatotu, jo līdzīgos pasākumos organizatori tā nerīkojas. Pērn Latvijas Televīzijas šovā «Latvija līgo Bauskā» ēdinātāji piedalījās, izmantojot savas teltis. Arī «Bauskas alus» nodrošināja savas produkcijas tirdzniecību, finālā pasākumu aizvadot bez zaudējumiem. Uzņēmuma vadība nenoliedz, ka šāda mēroga lielos pasākumos gadās arī tehniskas ķibeles. Taču BA bija apņēmības pilns šogad atkal piedalīties, piedāvāt pakalpojumus arvien labākā kvalitātē.
Uzrunā pāris dienu pirms
«Diemžēl no organizatoriem ar mums neviens nerunāja. Tikai pāris dienu pirms festivāla, 8. jūlija rītā, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis ieradās un pauda izbrīnu, kādēļ mēs nepiedalāmies. Uzzinājis, ka neesam uzrunāti no organizatoriem, A. Feldmanis tomēr rosināja rast kādu risinājumu. Ar viņa un zemnieku saimniecības «Strīķeri», arī kafejnīcas «Krustceles» vadības kopīgiem spēkiem mēs nodrošinājām, ka festivāla apmeklētāji Bauskas alu varēja baudīt tirdzniecības vietā pirms ieejas pilskalnā. Deputāta M. Ružas nopelns šīs pro-blēmas risināšanā nav nekāds,» norāda D. Solzemniece.
Arī pie lielveikala «Rimi» Bauskā ražoto alu pircēji varēja nobaudīt, pateicoties domes priekšsēdētāja vietnieka un uzņēmuma «Strīķeri» ieinteresētībai.
Obligāti vajagot sidru
Uzņēmuma pārstāvji noliedz apgalvojumu, ka vēl viens no sadarbības atteikuma iemesliem esot bijis trūcīgais piedāvājums, ko BA iepriekšējos gados spējis nodrošināt. V. Barskovs skaidro, ka «Bauskas alus» ir viena no retajām mazajām alus darītavām, kas ražo plašu dzērienu klāstu: alu, kvasu un trīs veidu iesala dzērienus.
Baušķenieku piedāvājumā nav vienīgi sidra. Festivāla organizatori to norādījuši kā būtisku trūkumu. V. Barskovs uzskata, ka uzņēmums būtu gatavs vienoties par sidra piegādi no cita ražotāja, ja vien viņam būtu piedāvāta šāda iespēja.
Nākotnē gatavi sadarboties
«Mēs saprotam, ka «Lāčplēsis» ir krietni bagātāks, ar citiem finanšu resursiem un pieeju tiem. Taču ir arī tāda lieta kā lokālpatriotisms un vietējo uzņēmēju atbalsts. Pirms paš-valdības vēlēšanām arī no M. Ružas skanēja apgalvojums atbalstīt vietējos uzņēmējus. Mēs cerējām, ka tas tiks īstenots jau šīs vasaras Kantrimūzikas festivālā. Diemžēl pēc ievēlēšanas deputāts savus solījumus aizmirsis. «Bauskas alus» pēkšņi izrādījies slikts sadarbības partneris, un vietējiem ražotājiem netiek piedāvāta sadarbības iespēja,» tā Daiga Solzemniece.
Runājot par nākotni, «Bauskas alus» ir gatavs aizmirst šī gada negācijas un būt par Kantrimūzikas festivāla sadarbības partneri. Vladimirs Barskovs piekrīt kļūt par šī festivāla sponsoru saprātīgu vēlmju robežās. Uzņēmējs saprot, ka lielu peļņu no šī pasākuma viņš negūs. Tomēr vajadzētu finansiāli nostrādāt pa nullēm un galvenais – savienot jēdzienus «Bauskas alus» un Bauskas Kantrimūzikas festivāls.
