Aizsaules ceļos ir pavadīts Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, latviešu leģionārs Nikolajs Romanovskis.
Aizsaules ceļos ir pavadīts Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, latviešu leģionārs Nikolajs Romanovskis. PCTVL frakcija pieprasa aizsardzības ministram Atim Slakterim paskaidrojumu, kāpēc oficiāli Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji piedalījušies N. Romanovska bērēs. Krievu valodā iznākošais laikraksts “Čas” publikācijai devis virsrakstu “Vainags esesietim no prezidentes”.
Par to padomājot, jājautā: “Vai tiešām, tik daudzus gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, vēl kādam nav skaidrs, ka latviešu leģionāri Otrajā pasaules karā necīnījās par fašistiskās Vācijas mērķiem, neslepkavoja civiliedzīvotājus, bet gan cīnījās par savas valsts neatkarību?”
Rakstniece Anda Līce raksta, ka, pavadot Nikolaju Romanovski pēdējā gaitā, ziediem un vainagiem pietrūka vietas. Iespējams, daudzi viņa pavadītāji tajā dienā domāja par degšanu… Viņa. Savējo. Un par dzīves jēgu vispār.
Tas vīrs dega. Par Latviju. Par taisnību. Par nepelnīti aizmirstu un līdz pat šai dienai nicinātu varonīgu un traģisku cilvēku piemiņu. Diezin vai bez viņa būtu atklāti Lestenes Brāļu kapi. Viņš daudz spēka un laika ziedoja, lai pateiktu šā laika pasaulei, ka latviešu leģionāri nav noziedznieki. Par tādiem viņus ir pataisījuši gan pašmāju, gan pasaules politiskie spekulanti. N. Romanovska valoda bija tieša. Viņš dega par taisnu lietu, un nav brīnums, ka tas aizskāra daudzus ierēdņu krēslos ērti iegrozījušos. Viņa lielā rūpe bija Latvijas nākamo paaudžu morālā stāja, un jauniešus viņš uzrunāja savas paaudzes valodā.
Apbrīnojami ir sirmie vīri, kuri pavadīja N. Romanovski pēdējā gaitā, – gadu, kara un represiju saliekti, bet ar rūdījumu, kas viņus notur taisnus, kad runa ir par principiem un sirdsapziņu. Saka – tā bija audzināšana ģimenē, skolā un valstī. Par to tagad tiek daudz rakstīts un runāts, bet vezums nekust no vietas. Kāpēc tā? Tāpēc – ja cilvēks kaut ko negrib dzirdēt, tad viņš arī nesadzirdēs. Latvijā joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuriem Latvijas valstiskā neatkarība un latviešu tautas intereses nav pieņemamas.
Mēs, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedri, sērojam par mūsu organizācijas priekšsēdētāja Nikolaja Romanovska aiziešanu mūžībā un lūdzam Latvijas nomelnotājiem: “Beidziet liet samazgas pār Latvijas patriotiem!”
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Ceraukstes nodaļas biedru vārdā –
P. VĪGANTS, nodaļas priekšsēdētājs
