Muzeji ir vērtīgi tikai tad, ja spēj veiksmīgi uzrunāt auditoriju un panākt mijiedarbību. Ja tas nenotiek, pat unikālās kolekcijas kļūst par zelta lādē ieslēgtiem, uz postamenta noliktiem un apmeklētājiem nepieejamiem dārgumiem.Viens no britu izcilākajiem muzeju kuratoriem Deivids Plemings, kurš viņnedēļ viesojās Rīgā, uzskata: popularitāte nenozīmē satura vērtības zaudēšanu, jo muzeju izglītojošā funkcija taču saglabājas. Tiek atvieglots un mainīts vienīgi veids, kā organizēt dialogu ar publiku.Šajā jomā acīmredzamus panākumus ir guvis Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs. Popularitātes vilnī iekļuvusi interaktīvā ekskursija Bauskas vēstures ekspozīcijā «Piedzīvojums 20. gadsimtā». Dažādu laikmetu personāžu tēlos iejutušies iestādes speciālisti.«Vai jūs algojat teātra aktierus?» pavisam nopietni muzeja direktorei vaicājuši kādas grupas dalībnieki. Muzejniekus tas no tiesas sasmīdinājis, jo pirmo reizi viņi iecelti skatuves mākslinieku godā. Aigars Urtāns, ekspozīcijas idejas autors un virtuālās pastaigas kolorītu personāžu atveidotājs, spriež, ka ekskursiju vadīšana tagad patiešām atgādina improvizācijas teātri. Lai gan saturs nemainās, divu līdzīgu izrāžu nav. «Labs muzejs cilvēkus mudina domāt par lietām, par kurām viņi parasti nedomā» – tas atkal ir Deivids Plemings. Dažiem tā būs Bauskas pilsētas un pils vēsture, citiem Rundāle vai Viļa Plūdoņa «Lejenieki» – muzeji, ko uz visiem laikiem pametusi garlaicība un rutīna.
