Tautas lielākajai daļai visdārgākā ir demokrātija, jo respektē viedokļu dažādību, nešķiro pēc tautības.Nožēlojami, ja atbalsts demokrātijai paliek tikai solījumu līmenī. «Viens likums, viena taisnība visiem» – pauž uzraksts pie sienas Ministru kabinetā. Cik tajā patiesības, zinām katrs.Nacionālisti priekšplānā izvirza nevis valsts, bet nelielas latviešu tautas daļas intereses. Radikāli aicinājumiNacionālo politiķu līderiem ir nepieņemama sabiedrības locekļu tiesību vienādošana. Viņiem valsts ekonomiskā virzība saistās ar savtīgām vēlmēm, par ko liecina vairāki simti miljonāru Latvijā. Tiek apgalvots, ka viss atbilstot tautas interesēm, bet tā nav patiesība, jo nav vienprātības arī latviešu vidū kā politikā, tā valsts ekonomiskajā virzībā. Par to liecina tēvzemiešu zemais reitings, radot reālus draudus nākamajās vēlēšanās neiekļūt Saeimā. To viņi cenšas novērst, sludinot, manuprāt, nacionāli radikālus aicinājumus ieviest metodes, kas robežojas ar šovinismu, t. i., prasīt savas nācijas dominējošu stāvokli.TB/LNNK politiķi aicina valdību pieņemt likumu, nosakot, ka minoritāšu skolās mācībām jābūt latviešu valodā. Pretējā gadījumā sākšot parakstu vākšanu referenduma rīkošanai. Par minēto jautājumu notika debates LTV raidījumā «100. pants» šī gada 3. februārī starp Dzintaru Rasnaču (TB/LNNK) un Jakovu Plineru (PCTVL). Dz. Rasnačs uzskata, ka latviešu valodai skolās jābūt vienīgajai mācību valodai. Taču pamatojums nebija pārliecinošs. Pliners uzskata, ka bērniem jāmācās viņu dzimtajā valodā, kā to darot citās Baltijas valstīs. Brīdina, ka tēvzemiešu ierosinātais likums būs naidīgs Latvijai. J. Plinera viedoklis bija pārliecinošāks. Sekas – neprognozējamasPāreja uz latviešu valodu minoritāšu skolās, manuprāt, var radīt Latvijā dzīvojošo krievu neprognozējamas izpausmes, saasinātos attiecības ar Krieviju. Tā nav humāna rīcība pret krievu bērniem, kas dzimuši Latvijā, kura ir viņu dzimtā zeme.Galavārds jāsaka Valsts prezidentam. Mācību valodai skolās jāatbilst demokrātijas prasībām, respektējot viedokļu dažādību. Reitinga uzlabošanai tēvzemiešiem vajadzētu prasīt no savas partijas pārstāvjiem Saeimā J. Dobeļa un P. Tabūna ievērot elementāru uzvedību, runājot no tribīnes, nelietot rupjas un aizskarošas replikas par citādi domājošiem kolēģiem, atcerēties, ka apsaukāšanās ir vājuma pazīme, nevis cīņas veids.
