Pilsētas centrā, pārdesmit metru no Bauskas Domes, pamestā ēkā mitekli ierīkojuši bezpajumtnieki. Trešdienas, 25. maija, rītā viņus tur uzmeklēja «Bauskas Dzīve».
Pilsētas centrā, pārdesmit metru no Bauskas Domes, pamestā ēkā mitekli ierīkojuši bezpajumtnieki. Trešdienas, 25. maija, rītā viņus tur uzmeklēja “Bauskas Dzīve”.
Pēc mūsu uzmundrinājuma vīri pamazām vīkšķījās ārā no guļvietas, kas gan reāli nemaz neeksistēja – cilvēki gulēja uz zemes. Divi bija apsegušies ar drēbes gabalu.
Grib brīvību
Runātīgākais no trijotnes bija Indulis Smaļķis – invalīds kopš bērnības. “Man bija dzīvoklis Kalēju ielā, Teikmanis mani izmeta no turienes. Esmu bijis pansionātos Derpelē, Vecumniekos, bet man tur nepatīk – pārāk liela kontrole. Es gribu brīvību. Vēl es gribu, lai man Dome piešķir dzīvokli, kaut vai vienu istabu. Ja nedos, tad es turpināšu gulēt graustos. Ja visus nojauks, tad iešu nakšņot Domes pagrabā vai Gailes kabinetā,” I. Smaļķis ir tiešs.
Tikmēr no miega attapušies arī abi Induļa biedri. Vladimiram Boļšakovam Codes pagastā dzīvo māsa, pie kuras varētu apmesties. Taču biežāk gan gadās šādi – aizķeras pie Induļa un tad jau aizmieg, kur pagadās. Savukārt Arnoldam Kārkliņam būtu, kur palikt dzīvoklī Dārza ielā, bet arī kaut kā “sagadās” pamosties uz zemes draugu kompānijā. Vīri atzīst, ka īsti laba šāda dzīve nav, bet, ko padarīsi, tā sanākot. “Krutku” nopirkt pilsētā nav problēmu, jāiedzer, tad jau arī pārnakšņot var jebkurā graustā. Nomazgāties no rīta var pilsētā pie sūkņa, citas vajadzības kārtot krūmos. Vaicāti par ienākumiem, jo šņabim un uzkodai taču nauda vajadzīga, I. Smaļķis atklāj, ka viņam ir 70 latu pensija – kaut kā iztikt varot.
“Ja pilsēta iedotu dzīvokli, man būtu, ko samaksāt par īri. vēl varētu istabā kādu izmitināt un pat nopelnīt,” spriež bezpajumtnieks. Savukārt V. Boļšakovs piebilst, ja vien kāds sagādātu dēļus, naglas, viņi paši pamestajā bijušās mūzikas skolas jaunceltnē uztaisītu labu labo istabiņu.
Paši izvēlējušies
Domes sociālās palīdzības dienesta speciāliste Irina Gutjare atzīst, ka par bezpajumtnieku Induli Smaļķi un viņa biedriem ir zināms. “Viņi paši izvēlas šādu dzīvi. Mēs esam devuši drēbes, nogādājuši pansionātā, taču tur Smaļķis nedzīvo,” skaidro I. Gutjare. Viņas kolēģe Baiba Dēliņa “Bauskas Dzīvei” rāda dokumentus no Vecumnieku pansionāta “Atvasara”, kuros minēts, ka I. Smaļķis izraidīts par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem un draudu radīšanu citiem iemītniekiem. B. Dēliņa piebilst, ka varētu sagādāt I. Smaļķim iespēju ārstēties no alkoholisma, bet tam vajadzīga paša piekrišana, par ko speciāliste šaubās. Sociālās darbinieces teic, ka vasarā bezpajumtniekiem, kuru pilsētā esot kādi pieci, pārnakšņot nav problēmu. Kur viņi apmetīsies, nākot ziemai? Ir domāts par nakts patversmes ierīkošanu, taču – vai tai būs pietiekami iemītnieku? Turklāt arī patversmē nakšņot jānāk cilvēkiem, kas nav alkohola reibumā.
Jārod risinājums
I. Smaļķa apgalvojumu par viņam kādreiz piederējušu dzīvokli Kalēju ielā Domes speciāliste dzīvokļu jautājumos Sandra Kazāka komentē, ka tas viņam esot savulaik atsavināts. Tas varētu būt noticis pirms desmit gadiem. Māja ir pašvaldības īpašums, dzīvoklis ilgu laiku stāvējis tukšs, izdemolēts. Tagad tas pārveidots par nedzīvojamām telpām.
Bauskas pilsētas kārtībnieks Aldonis Buls piekrīt, ka bezpajumtnieki pilsētai godu nedara. Šī problēma ar laiku varētu kļūt aktuālāka, tāpēc jādomā par risinājumu. “Policijai ar šiem trim vīriem nav bijusi darīšana, zaguši vai situši neko nav,” tā A. Buls.
Ēka, kur šonedēļ sastapām bezpajumtniekus, ir rajona Padomes (RP) īpašums. RP priekšsēdētājs Aivars Okmanis teic, ka tiek domāts par ēkas izmantošanu, nododot to kāda privātīpašnieka pārziņā, taču tas neesot tik vienkārši izdarāms.
