Regulāri braucu no Bauskas uz Rīgu un tikai ar maršruta autobusiem. Ik reizi jūtu kaunu, pat vainas izjūtu, ka pret šī virziena pasažieriem firma «Sabiedriskais autobuss» pauž klaju necieņu, kaut arī par biļeti maksājam tikpat kā tad, kad mūs vizināja normālas ietilpības un izskata transporta līdzekļos.
Laikam nāksies pieciest smakojošus autobusus ar netīriem sēdekļiem. Vairāk uztraucos par to, ka noteiktajā laikā nav, ar no braukt. Maršrutā Bauska–Rīga–Bauska tā ir bijis gan rīta stundās, gan vēlā vakarā.
Kāda mana paziņa gandrīz nokavēja lidmašīnas reisu tajā nelaimīgajā novembra dienā, kad autobusa no Bauskas uz Rīgu gluži vienkārši nebija. Viņu toreiz glāba viens no nelegālajiem pārvadātājiem, kuri regulāri uzņem braucējus abpus autoostai – laukumā pie viesnīcas un degvielas uzpildes stacijas «Statoil».
Esmu redzējusi ļaudis, kuri paliek uz perona Rīgas autoostā pat ar kasē pirktu biļeti, jo firmas «Sabiedriskais autobuss» mazbusā čemodānu vai prāvāku somu nevar ierūmēt ne zem sēdekļa, ne ejā, kur stāv cilvēki.
Atgriežoties no ārsta apmeklējuma, bezpalīdzīga bija invalīde ar kruķiem. Viņai kasē bija nopirkta biļete ar 36. kārtas numuru, tātad – stāvvieta pārpildītā autobusā. Sievietes pavadonei neatlika nekas cits kā iet meklēt kādu «dušmani» un maksāt par braucienu vēlreiz.
Bieži jau Rīgas autoostā nelielās ietilpības autobusa logā ielikts uzraksts «Vietu nav». Pārpildīti transporta līdzekļi pabrauc garām pieturās stāvošajiem, kuri tā arī nezina, kad sagaidīs vedēju.
Autotransporta direkcijas ierēdņu nekaunība aug augumā, neņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību ar uzņēmēja slikto pakalpojumu. Arī es varētu parakstīties zem Anitas Rozentāles redaktores slejas «Cinisms nav satricināms» 6. decembra «Bauskas Dzīvē».
