Šokējošas atskārsmes par mūsu varasvīru kompetenci radīja raksts no ziņu aģentūras LETA. Radās sajūta, ka viņi dzīvo pavisam citā realitātē un nav saskārušies ar problēmām, kas jau vismaz desmit gadu apgrūtina dzīvi Latvijā. Citēšu………
Pirmais, kas šokēja, – ļoti labais jautājums un fakts, ka turpinājums bija absolūti bezcerīgs un pilnīgi nesaistīts ar šo smago problēmu, ko aktualizēja komisijas locekle. Jautājumu uzdod ne tikai deputāti – sen pirms viņiem «Bauskas Dzīves» redakcijā ir ieradušies ne vienas vien Bauskas rajona mājas iedzīvotāji un tieši tā arī pavaicājuši – kā tas var būt, ka braukā apkārt dārgā mašīnā, bet parāds par siltumu – simtos latu!
«Kā vienu no iespējamiem situācijas risinājumiem apakškomisijas deputāti apsprieda iespēju pāriet uz tiešajiem līgumiem starp patērētāju un siltuma ražotāju.» Ideja – katrā dzīvoklī savu skaitītāju. Siltumražotāji uzreiz atgādināja veco patiesību, ka šāda sistēma parasti saduras ar likumdošanu. Visdrīzāk, apmēram 95% māju to nepieļauj tehniskie risinājumi. Interesanti, ka vismaz desmit gados Saeima nav pieņēmusi nevienu noteikumu, kas liktu vismaz jaunajās mājās ierīkot katram dzīvoklim savu skaitītāju.
«Tāpat apakškomisijā apsprieda iespēju veidot naudas līdzekļu uzkrājumus, piemēram, patērētājiem par siltumu maksājot arī vasarā, lai apkures sezonā rēķini būtu mazāki.»
Te nu komentāri ir lieki. Nedomāju, ka Latvijā ir kāds siltuma uzņēmums, kurš nepiekoptu šādu praksi, bet komisijas locekļi to uztvēra kā jaunu ideju.
«Lai risinātu minētās problēmas, apakškomisijas priekšsēdētājs aicināja Ekonomikas ministriju, pašvaldības un māju apsaimniekotājus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iesniegt konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.» Secinājums – Saeimas deputāti atkal ir atstājuši slīcēju glābšanu pašu slīcēju rokās. Bezpalīdzība acīmredzama.
Runājot ar Bauskas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, māju vecākajiem un apsaimniekotājiem, ir dzirdēts pietiekami daudz priekšlikumu, ko vajadzēja darīt jau sen:
1) ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt, ka jaunajās mājās katram dzīvoklim ir jāierīko siltuma skaitītājs, turklāt – ar iespēju nolasīt, neieejot dzīvoklī;
2) atrast variantus, kā ierīkot šādu sistēmu daudzdzīvokļu mājās ar padomju laika centrālapkures sistēmu. Pieredze rāda – tas ir iespējams;
3) pieņemt noteikumus, kas atvieglo tiesu darbus un ļauj piedzīt parādus no tiem nemaksātājiem, kuru īpašumā ir manta, lai nosegtu parādu;
4) valstij nepieciešams pastiprināti attīstīt koģenerācijas staciju tīklu, kas ļautu ražot siltumu lētāk;
5) atcelt «Latvijas Gāzes» monopolu, ko valdība ir gatava atlikt uz 2014. gadu.
Individuālie siltuma skaitītāji nav lēts prieks, un, nemainot neko mājas energoefektivitātes sistēmā, tie tikai padārdzinās siltuma izmaksas. Piekrītu tam, ko saka SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis: «Dānijā atsakās no individuālajiem siltuma skaitītājiem. Cilvēki ir iemācījušies taupīt siltumu.» Bet mēs diemžēl neesam Dānijā, un tikmēr, kamēr būs iespēja nemaksāt uz kaimiņu rēķina, latvieši šo sistēmu centīsies izmantot.
Nevienu no šiem priekšlikumiem Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijā nespēja pieņemt tālāk virzīšanai. Tas tikai paildzinās siltumapgādes uzņēmumu un godīgo maksātāju problēmas.