Latvijas politiskās elites darbība atgādina lielo franču revolūciju. Bagātie tik ļoti ir attālinājušies no pārējiem iedzīvotājiem, ka vienkāršās tautas problēmas vairs saprast nespēj. Pārfrāzējot karikatūru laikrakstā «Dienas…Turklāt…
Turklāt šī sabiedrības elite nesaprot cilvēku izmisumu. Vēsturisks piemērs – kad franču augstmaņiem cirta galvas uz giljotīnas, lielākā daļa vēl aizvien bija pārliecināti, ka tas ir kāda dižciltīgo grupējuma organizēts apvērsums, jo tautai taču nav par ko uztraukties. Cilvēku izmisumu nespēj pamanīt arī mūsu Saeima.
Valstī notiekošais ļauj vilkt paralēles ar situāciju uz Mēmeles tilta pirms diviem gadiem. Divas nedēļas pirms baušķenieku protesta man bija iespēja piedalīties Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses konferencē. Toreiz vaicāju: «Ko jūs darīsit, kad baušķenieki izies uz tiltiem, protestējot pret slimnīcas slēgšanu?» Atbilde: «Nesaprotu, pret ko baušķenieki protestēs, jums taču paliks aprūpes slimnīca.» Tāda pati situācija pašlaik ir izveidojusies Latvijas politikā. Ja kādam Saeimas pārstāvim pajautātu: «Ko valdība darīs, kad cilvēki izies ielās?», atbilde droši vien būtu apmēram tāda: «Bet kādēļ lai viņi to darītu? Kā viņiem trūkst? Mēs taču visiem esam stāstījuši, ka ekonomiskā situācija uzlabojas, iekšzemes kopprodukts aug.» To gan neviens neteiks, ka visdrīzāk noteicošais vārds atkal būs iekšlietu ministra rīcībā esošajiem pretterorisma kaujiniekiem.
Valdības attieksmi raksturo kadrs no padomju filmas, kur apkārt staigā naktssargs, vicinādams lampu, un kliedz: «Bagdādē viss mierīgi.» Bet to, kas notiek ārpus lampas gaismas, nemana. Tāpat arī mūsu valdība mēģina mums iestāstīt: «Latvijā viss mierīgi.»
