Latvijas valsts premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņojis, ka viņa valdības ministri zaudēs savus amatus, ja piedalīsies 16. marta pasākumos, kas tiek rīkoti, lai pieminētu latviešus, kurus savulaik ar varu piespieda dienēt…Šo…Šo…Š…
Šo dienu saucam par leģionāru piemiņas dienu, lai arī varbūt to vajadzētu pārdēvēt precīzāk, ko arī pirmajā rindkopā izdarīju. Ir dzirdēti stāsti, ka leģionā gājuši dienēt labprātīgi, tomēr intervijās ar īstiem bijušajiem karavīriem dzirdētais liecina par to, ka šos puišus mobilizēja karam un neviens neprasīja – gribi, negribi? Neviena puse mums nevaicāja, vai vēlamies karot un neprasīja atļauju savam karaspēkam pārvietoties Latvijas teritorijā.
Krievijas puse bieži vien piemin, ka valsts zaudēja desmito daļu vai pat vairāk savu iedzīvotāju. Tomēr viņi vismaz var svinēt 9. maiju, jo karā uzvarēja. Latvieši neuzvarēja. Ja izrēķinātu, cik daudz latviešu zaudēja mūsu valsts Otrā pasaules kara dēļ, varbūt sanāktu pat trešdaļa. Tāpēc diez vai latvietim tuvs ir 9. maijs. Toties tāpēc jo saprotamāks – 16. marts. Tieši tāpēc leģionāri kļuvuši par Otrā pasaules kara simbolu latviešiem.
Brīdī, kad Latvijā notiek parakstu vākšana, lai par otro valsts valodu noteiktu krievu valodu, vienai no valsts augstākajām amatpersonām pēkšņi radusies vēlme sodīt amatpersonas par dalību piemiņas pasākumā, kad atceras arī tos notikumus, dēļ kuriem, starp citu, toreiz Latvija zaudēja neatkarību. Vai «Vienotības» līderis pēc vēlēšanām būs piemirsis, ka par viņa partiju balsoja ar cerību, ka tā spēs godam pārstāvēt Latviju un ļaus valstij uzplaukt?
Varbūt tā ir zīme no mūsu premjerministra puses tieši pirms neatkarīgās Latvijas proklamēšanas dienas svētkiem, ka valsts ir pārdota un vara ir pavisam cita?
