Ziemai tuvojoties, arvien biežāk pamanāmi cilvēki, kas līdz šim mitinājušies tālāk no pilsētnieku acīm.
Gada siltākajā posmā viņu pagaidu miteklis ir pamesta dārza būdele, neapdzīvota ēka, krūmi vai cita vieta. Piepilsētas dārziņos ēdamo var atrast. Lai sagrabinātu kādu grasi grādīgā iegādei, kaut ko var «nospert un uzsist gaisā».
«Rožu laiki» beidzas līdz ar salnām. Tad jāķeras pie atkritumu konteineru revidēšanas vai jāmēģina izdiedelēt kādu santīmu no garāmgājējiem. Dzīvesprieku modina tikai apdullinošs dzēriens vai viela. Nekas cits viņus neinteresē.
Dienā klaiņotājus var sastapt lielveikalu tuvumā, deldējot sēžamvietu uz soliņa vai arī uzmācoties gājējiem. Lai pārlaistu drēgnāku nakti, bezpajumtnieks var nolūkot daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpu. Vēlmes ir pieticīgas – piedzerties, aizmigt un, ja izdodas, nodzīvot līdz nākamajam rītam. Dzeramā un ēdamā meklējumos var doties smirdošās skrandās, iepirkumu maisiņiem apautām kājām, «debesu zvaniem» vēdinoties kājstarpē.
Iedzīvotāju drošība bija viens no argumentiem, kas izskanēja pašvaldībā, vērpjot sarunas par patversmes vai krīzes centra ierīkošanu Bauskā. Pagaidām nav skaidrības par modeli, finansējumu un mērķpersonu loku. Vien atrasta vieta – bijušā morga ēka Slimnīcas ielā.
Diskusijas turpināsies novembrī, iespējams, nākamā gada budžetā šim mērķim līdzekļi atradīsies, apliecināja novada sociālā dienesta vadītāja.
Nav pārliecības, vai patversme kaut ko mainīs bezpajumtnieku dzīvē. Diez vai kāds turp ies skaidrā prātā. Viņiem vairāk vajadzīga vieta, kur atskurbt, nomazgāties un saņemt kaut minimālu palīdzību. Jācer, ka mūspuses 17 gudrās galvas līdz gada beigām spēs
vienoties par vēlamāko formu šo ļaužu
patvērumam.
