Santehniķis ieradies mājās pie profesora salabot tualeti.
Santehniķis ieradies mājās pie profesora salabot tualeti. Pusstundu padarbojas, visu sakārto, nomazgā rokas un saka:
– Piecdesmit latu.
Profesors sāk neapmierināti purpināt:
– Es esmu profesors, Zinātņu akadēmijas biedrs, bet pat es nesaņemu piecdesmit latu pusstundā!
Santehniķis mierīgi atbild:
– Tas ir normāli. Kad es biju profesors, arī tik daudz
nesaņēmu…
*
Pieaugusi sieviete gāja pa dzelzceļa stacijas zāli perona virzienā. Viņai sirds vai lūza aiz skumjām un ļoti negribējās braukt projām no šejienes. Šeit taču dzīvo viņas meita un mazdēls. Kad atbrauks nākamo reizi, viņa nezi-nāja…
Blakus viņai gāja meita, turēdama māti zem rokas. Arī viņai nebija jautri… Mazdēls pavisam cieši bija apķēries vecmāmiņas kājai. Viņš arī negribēja, lai viņa aizbrauc. Bet apkārt šai kompānijai ar milzīgām somām rokās lēkāja priecīgais znots.
