Bauskas pilī 28. septembra pēcpusdienā noritējā kārtējais Senā dzīvesveida skolas cikls, kas bija veltīts paukošanās tēmai.
Bauskas pils muzeja speciālisti Jānis Grūbe un Ilona Ozola sanākušos iepazīstināja ar paukošanās vēsturi – divkaujām un dueļiem.
Cieņas jautājums
Paukošanās pirmsākumi meklējami Senajā Ēģiptē. Tolaik ar to nodarbojās īpašās reizēs, piemēram, dzīrēs par godu uzvarai karagājienā. Senās Romas laikā tās transformējās gladiatoru cīņās – publiskā izrādē Kolizejā.
Kopš mūsu ēras 2. gadsimta vērojama cenšanās ierobežot cīņas ar letālu iznākumu. Viens no iemesliem bija paukotāju dārgās mācības. Sarīkojumā Bauskas pilī videoprezentācijā tika demonstrēti Hansa Tallhofera «Cīņu pamācības» materiāli. Lai ievainotu pretinieku, svarīgs ir spēks un fiziskā sagatavotība, elpošana, atlētiskums, koordinācija, līdzsvars, cīņas tehnikas prasme un visbeidzot lūgšana, jo katram cīnītājam jābūt gatavam doties nāvē.
Kopš 16. gadsimta paukošanos apvienoja ar cīņas elementiem. Publiskas apvainošanas un agresijas dēļ sākās dueļi. Klāt bija jābūt ārstam un sekundantiem jeb uzticības personām, labākajiem draugiem vai ģimenes locekļiem, kuru sākotnējā nozīme bija atrunāt pretiniekus un samazināt nāves iespējamību. Ja cīņu novērst neizdevās, visi uzmanīja, kā tiek ievēroti noteikumi: laika, vietas izvēle un ieroču izmantošana. Gatavošanās cīņai dažkārt ilga vairākus mēnešus.
Kā spilgtu piemēru duelim J. Grūbe minēja rakstnieka Aleksandra Dimā «Trīs musketierus». D’Artanjans, iebraucot Parīzē, citu pēc cita uz divkauju uzaicināja Atosu, Portosu un Aramisu – labākos musketierus.
Sporta veids
Paukošanos 18. gadsimtā uzskatīja par Francijā radušos cīņas sporta veidu ar aukstajiem ieročiem. Nodarbes mērķis nebija nonāvēt pretinieku, bet gan ar pēdējo uzvaras dūrienu pazemot. Kopš 1898. gada paukošanās ir olimpiskais sporta veids.
Sarīkojumā ar cieņu pieminēja Latvijas sporta meistaru Bruno Habārovu. Viņš pasaules čempionātos ir ieguvis vairākas godalgas, divas reizes piedalījies Olimpiskajās spēlēs, izcīnot divas bronzas medaļas.
Latvijas Paukošanas federācija izveidota 1936. gadā. Tās pārstāvis Jānis Jakubovskis atzīst, ka Latvija ir izcīnījusi savu vietu paukošanas elitē.
Dažādi veidi
Sarīkojumā tika demonstrēta sporta paukošanās tehnika un ieroči: florete, špaga un zobens. Brāļi Kristaps un Kārlis Supes no Rīgas rādīja floretes cīņas elementus un paņēmienus. Lai gan nebija sporta standartos prasītā 24 metrus garā uzbrukuma un aizstāvēšanās celiņa, interesanti bija vērot cīņu profesionālā ekipējumā: izturīgā maskā, bruņuvestē, biksēs un elektrovestē, kas veidota no daudzām sīkām elektrostieplītēm, lai fiksētu trāpījumus.
Nodarbības apmeklēja daudz interesentu. Uz sarīkojumu bija atbraucis rīdzinieks Lūkass, kas jau trīs gadus apgūst paukošanos. Jaunietis atzina, ka Senā dzīvesveida skolas nodarbība viņam ļoti patikusi.
Bauskas pilī bija aplūkojama ekspresizstāde. Tajā tika eksponēta 1664. gada paukošanās mācību grāmata, 16. gadsimta divkaujas duncis un 16. – 17. gadsimta rapiera asmens, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasts pilī.
