Bauskas rajona celtniecības uzņēmumu vidū stabilu vietu iekarojusi SIA «Būve 100».
Bauskas rajona celtniecības uzņēmumu vidū stabilu vietu iekarojusi SIA “Būve 100”. Tas ir uzņēmums ar daudzu gadu pieredzi, kurš, sekojot pārmaiņām, spējis izdzīvot un pielāgoties mūsdienu augstajām būvniecības prasībām.
Pašlaik sabiedrība nodrošina darbu vairāk nekā 100 strādājošajiem gan no mūsu, gan citiem Latvijas rajoniem. Lai gan mūspusē sekmīgi darbojas vairāki celtniecības uzņēmumi – SIA “Bauskas celtnieks”, SIA “Vesta ABM” un citi –, “Būve 100” spējusi saglabāt pastāvīgu strādnieku kodolu un savu tēlu būvuzņēmēju vidū.
Padomju laiku pamati
Uzņēmuma direktors Valdis Bērziņš stāsta, ka SIA “Būve 100” ir sena vēsture. Pirms vairākiem gadu desmitiem, padomju varas laikā, uzņēmuma nosaukums bija “Bauskas PMK” un tas bija viens no lielākajiem mūsu rajonā. Tajā strādāja vairāk nekā 300 cilvēku, un gada apgrozījums nebija mazāks par trim miljoniem rubļu. V. Bērziņš atgādina, ka pamatēkas, kas celtas Bauskā, ir šīs iestādes strādnieku roku darbs. “Taču pārmaiņu laikos vajadzēja sarauties un domāt par izdzīvošanu. Pašlaik esam trīs reizes mazāki un ar miljons latu apgrozījumu gadā,” tā V. Bērziņš.
Dažādu reorganizāciju dēļ kopš 1997. gada uzņēmums pazīstams kā SIA “Būve 100”. Lai gan nosaukums ir mainījies, cilvēki vēl šobaltdien uzņēmumu dēvē par PMK. No iepriekšējiem laikiem saglabājies kvalificētu darbinieku kodols, kas ir mazāk nekā puse no visiem strādājošajiem uzņēmumā. Pārējie mainās teju no dienas dienā.
Trūkst speciālistu
Pašlaik uzņēmumā strādā 21 inženiertehniskais darbinieks. Kaut gan pieaug pieprasījums, tomēr arvien vairāk trūkst celtniecības speciālistu un strādnieku, kuri būtu gatavi strādāt būvniecības nozarē Latvijā. V. Bērziņš atklāj, ka pašlaik trūkst gan pieredzējušu strādnieku, gan arī augsti kvalificētu būvdarbu speciālistu. “Šobrīd situācija ar darbaspēku ir slikta, jo ir liels pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem tepat Latvijā. Negatīvs faktors ir lielais būvdarbu piedāvājums citās Eiropas valstīs. Tādēļ speciālisti un strādnieki labāk vēlas strādāt tur,” teic SIA “Būve 100” vadītājs. Viņaprāt, tas esot īslaicīgi, taču, ja valstī nekas nemainīsies, varot nonākt līdz viesstrādnieku ieplūšanai mūsu teritorijā.
Vairākums SIA “Būve 100” strādnieku ir nepieredzējuši un neko daudz nemāk. “Viņiem jāatrod vieta objektā, jāiemāca amats, jāsagaida, kad varēs sākt maksāt algu, un jānoskaidro, vai tā konkrēto personu apmierinās. Tāpēc nav zināms, cik ilgi tādi kadri aizķersies pie mums. Pieredze rāda, ka no katriem desmit, ko “izlaižam cauri”, tikai daži paliek strādāt,” norāda V. Bērziņš.
Jāpalielina algas
Direktors atzīst, ka nepieciešams palielināt būvniecībā strādājošo darba algu, lai celtnieki un pieredzējušie būvdarbu eksperti nebrauktu strādāt uz ārzemēm. Tādējādi būtu radīti tādi priekšnoteikumi, kādi pašlaik ir citās Eiropas Savienības valstīs. “Pašreizējā situācija liecina, ka pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem varētu augt vēl tuvākos piecus gadus. Tādēļ strādnieku problēmu nepieciešams risināt valstiski, piedāvājot dažādas nodokļu atlaides gan būvuzņēmējiem, gan arī strādniekiem būvdarbos,” domā V. Bērziņš.
Viņš uzskata, ka algām jābūt konkurētspējīgām ar Rietumeiropā piedāvātajām, tā motivējot aizbraukušos strādniekus atgriezties dzimtenē. “Ja šie cilvēki atbrauks atpakaļ uz Latviju, viņi nepārprotami būs labāki speciālisti, kas apguvuši jaunu un vērtīgu pieredzi, ko izmantot šeit,” spriež V. Bērziņš. Algu pieaugums būtu nepieciešams katru gadu, taču to ir grūti izdarīt, ja nepalielina arī būvniecības cenas, uzsver V. Bērziņš.
Smagākās problēmas
Uzņēmuma vislielākā problēma ir tehniskā atpalicība, kas neļauj automātiski naudai taisīt naudu. V. Bērziņš uzskata – lai varētu sekmīgi konkurēt ar pārējām celtniecības firmām, pirmkārt, ir jāatjauno lielākā daļa tehniskās bāzes. Viņa vērtējumā ar to ļoti labi tikusi galā SIA “Bauskas celtnieks”. Otrkārt, grūtības sagādā konkurence nevis ar vienu vai desmit firmām, bet, ņemot vērā Latvijas piesātināto tirgu, ar vismaz 100 mazu un lielu celtniecības uzņēmumu.
“Vissmagāk ir ar mazajām firmelēm, kas pasūtītājam atļaujas piedāvāt zemāku cenu un kurām iespējams arī nemaksāt nodokļus, un nekāda bāze nav jāuztur. Protams, šāds uzņēmums vairāk nopelnīs un strādniekiem varēs piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, tādējādi pulcinot ap sevi pietiekami labi kvalificētus speciālistus, ko mēs nevaram izdarīt. Tāpēc jāattīsta mūsu stiprā puse – jānodrošinās tehniski. Valstij daudz vieglāk pārraudzīt tādus kā mēs – zināms, kur atrodamies, kam piederam –, nevis tās tūkstoš firmas, kas piereģistrētas kādā dzīvoklī un nevienam nav jausmas, kur tās meklēt. Bet konkurences tirgū viņi visi ir klāt,” situāciju klāsta V. Bērziņš.
Klienti paši atrod
Uzņēmumā tirgvedības, reklāmas daļa nav izveidota. Kā teic V. Bērziņš, “kundes mūs paši atrod”. Taču nākotnē uzņēmums paredz investēt līdzekļus šajā sadaļā. “Būve 100” vadītājs pieļauj, ka šādas struktūras izveidošanā būtu jāiegulda aptuveni 30 tūkstoš latu gadā.
Pašlaik uzņēmums vienlaikus pasūtījumus pilda 15 objektos. Sīkāki darbi norit Codes pagastā – bibliotēkas, sākumskolas un pagasta sociālās mājas remonts. Lielākie objekti mūsu rajonā ir Stendera sabiedrības pasūtītās Ribbes dzirnavas un z/s “Līdakas” kūts celtniecība. Tomēr lielākie pasūtījumi ir Rīgas reģionā – skolas būvniecība Jaunmārupē, daudzdzīvokļu mājas iekšdarbi Rīgā, Jelgavas tirdzniecības kompleksa celtniecība, trīszvaigžņu viesnīca Rīgā, Alberta ielā.
Jāmeklē investors
Pieļaujot tuvākajā nākotnē celtniecības izmaksas ietekmējošo faktoru – energoresursu, būvmateriālu un darba algu – pieaugumu, celtniecības nozares speciālisti uzskata, ka ir pietiekami daudz priekšnoteikumu būvniecības attīstības tempu saglabāšanai. Nemainīgi augošu pieprasījumu būvniecībā varētu uzturēt iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, labvēlīgi hipotekārās kreditēšanas nosacījumi un kvalitatīva dzīvojamā fonda trūkums, kā arī papildu investīciju pieplūdums pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, uzskata uzņēmuma būvdarbu vadītājs Andris Balodis.
Savukārt V. Bērziņš norāda, ka būvapjomu pieaugums būtu vēl lielāks, ja nedarbotos tāds bremzējošs faktors kā inflācija. Viņaprāt, lai pilnvērtīgi attīstītos, nepieciešams meklēt investorus. Uzņēmumam bijušas sarunas ar Somijas kompānijām, lai šeit būvētu koka māju celtniecības rūpnīcu. Tās būtu vairāku miljonu investīcijas. Tālākā projekta attīstība apstājusies tikai tādēļ, ka investori vēl pārāk maz uzticas mūsu valsts iespējām.
Nomirušas tradīcijas
Andrejs Logvins uzņēmumā strādā jau 24 gadus. Celtnieka arodu viņš apguvis kursos un vēlāk pašā darba procesā. Papildzināšanas viņš nemitīgi apgūst kvalifikācijas celšanas kursos, jo, tehnoloģijām strauji attīstoties, nākas iemācīties daudz jauna. Andrejs apgalvo, ka mūsdienās strādāt ir daudz vieglāk, jo talkā nāk dažāda tehnika, kas atvieglo darba procesu. Andreja pārziņā ir arī jauno strādnieku apmācīšana un uzraudzība. Salīdzinājumā ar pagājušajiem laikiem mazāk palicis brīvā laika, kā arī kolektīvu vienojošu pasākumu. Kavējoties atmiņās, Andrejs izceļ celtnieku sporta svētkus, kurus visi gaidījuši ar lielu degsmi. Tagad atlicis vienīgi intensīva darba maratons.
V. Bērziņš šī jautājuma risināšanā neko iepriecinošu nesola. Viņš ir pateicīgs saviem darbiniekiem, kuri pierādījuši uzticību uzņēmumam. Diendienā cilvēki strādā dažādos objektos un katram atsevišķi paldies vārdu nav iespējas pateikt. Direktors atzīst, ka ir vajadzīgi vienojoši pasākumi, bet nav organizatora, kas apņemtos to darīt. “Šovasar iespēju pabūt kādā dabas stūrītī un ievilkt elpu esam palaiduši garām. Tas viss lielās aizņemtības dēļ. Nākamgad solu, ka šādu pasākumu rīkosim nupat veidojamā atpūtas bāzē Kurzemes jūrmalā, pie jūras,” stāsta V. Bērziņš.
No pastāvīgā kodola SIA “Būve 100” ir arī Andris Balodis. Viņš ir priecīgs, ka šogad pēc desmit gadu ilgas braukāšanas beidzot var strādāt mājās un būt pie ģimenes. Parasti objekti bijuši Rīgā, Daugavpilī, pat Alūksnē. Var tikai priecāties, ka arī Bauskas būvniecības tirgus paplašinās un nodrošina darbu vietējiem uzņēmumiem.
***
fakti
– Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī būvniecības izmaksas Latvijā augušas vidēji par 11,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas ir lielākais izmaksu kāpums kopš 1998. gada trešā ceturkšņa – 2004. gadā būvniecības apjomi Latvijā sasniedza 635,8 miljonus latu jeb par 13,1% vairāk nekā 2003. gadā.
– SIA “Būve 100” Codes pagastā dibināta 1997. gadā.
– Strādājošo skaits uzņēmumā – 132.
– Bāzes uzņēmums atrodas bijušā “Bauskas PMK” telpās.
– SIA “Būve 100” sniegtajos pakalpojumos ietilpst ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi.
– Pagājušā mēneša apgrozījums vairāk nekā 100 tūkstoš latu, gada apgrozījums ap 1 miljons latu.
