Garspalvainā vācu aitu suņa kucīte Agreta ir ļoti gudra, labi audzināta un intelektuāla baušķenieku Blūzmu ģimenes mīlule.
Nepieciešama tikai pacietība
Atnest kociņu, apgulties, klausot komandai, riet un sameklēt kādu priekšmetu Agretai ir tīrais nieks. Suns ir trenēts un labi audzināts –, ienākot istabā, noslauka ķepas un ēd no karotītes.
Saimnieks Alfons Blūzma stāsta, ka dzīvnieka trenēšanai nepieciešama vienīgi pacietība. «Suņi ir gudri, tikai nedaudz jāpamāca, un rezultāts ir iespaidīgs. Divos gados visu var apgūt, ja iemācītais tiek regulāri praktizēts, dzīvnieks to neaizmirst,» skaidro baušķenieks.
Agreta kopā ar Blūzmu ģimeni ir četrus gadus. Par suņuku ir sajūsmā visi radi. «Mūsu ģimenes un radu mīlulis savējos atpazīst – luncina asti, priecājas un sasveicinās ar ķepu. Pret svešiem kucīte izturas ļoti atturīgi, jūtot apdraudējumu, informē par viņu tuvošanos,» novērojis saimnieks.
Suns prot dažādus trikus. Klausot komandām, suņu dāma apguļas, apsēžas, rej, uzrāpjas tur, kur parāda, pēc ožas atrod vairākos aizklātos traukos noslēptu priekšmetu, noslauka ķepas, ēd no karotītes un izpilda citas pavēles.
Agreta pēc komandas pati iespraucas pavadā un pastaigājoties nerej ne uz svešiem cilvēkiem, ne kaķiem. Kucīte nekad neprasa ēst, kad ģimene mielojas pie galda, un tad, kad bērni guļ, nerej. «Pastaigājoties nav nekādu problēmu, Agreta sabiedriskās vietās uzvedas kā īsta dāma,» noteic Alfons. Kucīte labprāt iet pie pavadas. «Tā dzīvnieks jūtas piederīgāks. Staigājot pavadā, kucītei šķiet, ka nevis mēs to vedam pastaigā, bet viņa mūs,» smaidot stāsta Alfons.
Māca saimnieku, ne suni
«Panākt, lai četrkājainais draugs ir labi audzināts, var jebkurš,» pārliecināti nosaka saimnieks. Viņš atklāj, ka, tāpat kā cilvēkam, arī sunim svarīgas vairāku līmeņu mācības – «pamatskola», «vidusskola» un «augstākā izglītība». Patlaban Agreta ir zinību kalna augšdaļā, praktiski apgūtās iemaņas tiek pielietotas ikdienā un atsvaidzinātas pastaigas laikā.
«Kad grūtākais posms – mācības – ir aiz muguras, atliek vien katrā pastaigā suņukam šo to atgādināt, un viss. Nepieciešama prakse,» atklāj Alfons. Viņa suns «beidzis skolu» pie Ingunas Mediņas un Dainas Grīnbergas. «Patiesībā tiek mācīts suņa saimnieks. Cik gudrs suns būs turpmāk, atkarīgs no saimnieka čakluma un neatlaidības,» secina Blūzmu ģimenes galva.
Kā pret cilvēkbērnu
Kucītei patīk izskrieties pa dārzu un spēlēties ar bērniem. Suns ir disciplinēts, ļoti draudzīgs un sabiedrisks. To interesē viss apkārt notiekošais, saimnieku klātbūtne Agretai ir ļoti nozīmīga. «Dažbrīd nemaz nevar just, ka suņuks ir mājās. Kucīte ir klusa un kārtīga. Neko nav saplēsusi vai izārdījusi,» kavējoties atmiņās, stāsta Alfons.
Viņš piekodina, ka dresūras laikā nedrīkst lietot spēku un bļaut. «Pret suni, tāpat kā pret cilvēkbērnu, jāizturas ar mīlestību. Ja suņuks negrib neko darīt, jācenšas «piespiest» ar labu. Par labi paveiktu darbu var iedot kādu našķi vai rotaļlietu. Nedrīkst padoties. Ar pacietību un mīlestību visu var iemācīt gan bērnam, gan sunim,» pārliecināts Alfons Blūzma.
UZZIŅAI
Vācu aitu suns ir gudrs, apķērīgs un centīgs skolnieks, kurš ātri uztver lietas būtību un apgūst visu jauno, tostarp dažādus trikus.
Vairumā gadījumu vācu aitu suņi savu saimnieku burtiski dievina un ārkārtīgi alkst pēc viņa sabiedrības. Ja jums īsti nav laika, ko veltīt sunim, labāk šīs šķirnes pārstāvi neizvēlēties.
Šīs šķirnes suņus visā pasaulē izmanto kā glābējus, pēdu dzinējus, narkotiku meklētājus, sargsuņus un neredzīgo pavadoņus. Daudziem no minētajiem uzdevumiem gandrīz neviens cits suns nav piemērots.
Avots: Latvijas vācu aitu suņu klubs, www.schaeferhund.lv.
