Latvijā atkal plosās vētra. Epicentrā atrodas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ar ierosinājumu skolās pagarināt mācību gadu.Tas varētu sākties augustā un turpināties līdz jūnija vidum. Ministra teorētiskie argumenti ir pamatoti un skolēnu ausīm pat tīkami. Viņš piedāvā mācīties lēnāk, bet pamatīgāk, daļēji atteikties no mājas darbiem, vairāk pievērsties radošiem uzdevumiem, biežāk braukt ekskursijās. Taču, dzīves īstenībai konfrontējoties ar teoriju, labie nodomi sairst kā novalkāta drēbe. Skolotājiem, vecākiem, jauniešiem un pašvaldību vadītājiem arī ir nopietni argumenti, lai jauno modeli noraidītu.Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» trešdien viedokļus pauda procesā ieinteresēto grupu pārstāvji – arī Bauskas, Vecumnieku, Iecavas novada skolu vadītāji. Viņi apšaubīja mācību gada pagarināšanas lietderību, jo nav ņemta vērā sociāli ekonomiskā situācija. Vairākums lauku bērnu vasarā strādā: ravē, lasa ogas, novāc dārzeņus un pārdod tirgū. Turklāt dara to bez ierunām, jo citādi nevar nopirkt jaunas drēbes, apavus, elektroniskās mīļlietiņas. Teorijas autori ignorē faktu, ka ilgāks mācību gads radīs papildu izdevumus pašvaldībām. Liela daļa skolotāju jau strādā pagarinātā režīmā, jo centralizētie eksāmeni beidzas pirms Jāņiem, bet gatavošanās jaunajam mācību gadam sākas augustā. Diskusijā izskanēja daudz citu nopietnu argumentu. Ministrijas rīcības plānā ir vismaz 60 izglītības satura aktuālu jautājumu, bet uzmanības degpunktā pēkšņi nokļuvis tikai viens. Kāpēc? Bauskas pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba, kurš ministram uzdeva šo jautājumu, tā arī nesaņēma atbildi.
