Ekonomikas ministrs Artis Kampars, 23. jūlijā apmeklējot Bauskas un Vecumnieku novada uzņēmumus, pārliecinājās, ka ekonomiskā vide pat krīzes laikos ir ļoti aktīva.Vairākums uzņēmēju regulāri seko līdzi politiskajai situācijai, likumdošanai, tehnoloģiskajiem jaunumiem. Tiesa, uz valdības atbalstu gan vairs necer. Ekonomikas ministra vairākkārtējus ieteikumus, ka problēmu gadījumā ir iespējams sūtīt iesniegumu tieši ministram, biznesa pārstāvji uzņēma ar skepsi, tomēr apsolījās to ievērot. Kas piesaistītu investorus?Vizītes laikā dažādās vietās apspriežamie jautājumi un to īpatnības bija citādas. Bauskā uz tikšanos ar ministru ieradās tikai četri uzņēmēji. Aktīvi ar ministrijas pārstāvjiem diskutēja SIA «Kvēle» valdes loceklis Ģirts Karpovičs un SIA «Iveta» valdes priekšsēdētājs, uzņēmēju kluba «Bauska ’97» prezidents Indulis Pētersons.I. Pētersons izteica neapmierinātību ar valsts centralizācijas procesu. Mazās pilsētas pazaudē aizvien vairāk institūciju, kas reizē nozīmē arī darbaspēka zudumu un pircēju skaita samazināšanos. «Vajag arī kādu valsts iestāžu centru, kas piesaista cilvēkus. Tas dod darbu un rada reģionālo attīstību. Bet mums pat slimnīcu atņēma. Ja tagad, piemēram, atbrauc investori, nav ar ko viņus piesaistīt – dokumenti jākārto Jelgavā, medicīniskās aprūpes nav. Ko viņiem te darīt?»Ekonomikas ministrs atbildēja, ka nevarot izdalīt katrai pilsētai pa ministrijai. Tik daudz to neesot. Lielāka iespēja izveidot kādu lielu, spēcīgu uzņēmumu, kas kļūtu par centru vietējai ekonomikai. Ministrs interesējās, piemēram, kas Bauskā varētu būt tāds, kas piesaistītu investorus? Uz šo jautājumu atbildēt nebija viegli. Kā jau iepriekš uzsvēra I. Pētersons, nav medicīnas, arī birokrātiskie centri atrodas citur. Eiropas maģistrāle A7, pēc A. Kampara domām, nav pietiekams arguments, jo tās auditorija vairāk ir Igaunija un Lietuva. Ja baušķenieki varēšot atrast savas vietas īpatnības, kas būšot interesantas investoriem, tad ekonomikas ministrs sarunās ar tiem varēšot pieminēt arī Bausku. Diskusijas Stelpē«Stelpes minerālūdens» ražotnē uz tikšanos bija ieradies tās vadītājs Aldis Dzirkalis, biedrības «Stelpīte» koordinatore Kristīne Rulle, SIA «Bēris» īpašnieks Guntis Sipovičs.A. Dzirkalis sāka skarbi: «Situācija, kāda valda Latvijā, ir genocīds pret latviešu uzņēmēju.» Kā piemērs tika minēts tirdzniecības tīkla «Iki» atraidījums ar norādi, ka prioritāte ir lietuviešu preces. Savulaik «Maxima» veikalu tīkla pārstāvji atteikumu pamatojuši ar to, ka «Stelpes minerālūdens» ir pārāk maza ražotne, lai būtu vērts sadarboties. Bet tagad, kad šīs ražotnes jauda ir pietiekama, minerālūdeni var nopirkt tikai desmit «Maxima» veikalos.A. Kampars atzina, ka notiek nemitīga cīņa ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem par dažādām preču grupām. Tomēr pie tā lielākoties vainīgi paši latviešu uzņēmēji, kas savulaik pārdevuši veikalus un ražotnes. 1993. gadā Latvija bija tādā pašā situācijā kā Lietuva, bet vēlāk tieši viņu tirdzniecības uzņēmumi ienāca Latvijā.Ekonomikas ministra izteikumiem par viņa ticību brīvajam tirgum iebilda gan Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis, gan Guntis Sipovičs, apgalvojot, ka reizēm Latvijas precēm veikalos ir lielāks uzcenojums nekā no citām valstīm ievestajām. Viedokļi dalījās – ekonomikas ministrs uzskatīja, ka to ir grūti pierādīt, bet G. Sipovičs uzsvēra, ka ikviens uzņēmējs zina, kādi ir viņa preču uzcenojumi, un šos datus varētu savākt.Noslēgumā A. Kampars apsolīja palīdzēt «Stelpes minerālūdens» nesaskaņu risināšanā sarunās ar «Elvi» tirdzniecības tīkla pārstāvjiem. Tomēr kā galveno uzņēmuma attīstības iespēju ekonomikas ministrs saredzot minerālūdens eksportu – uz Krieviju, arābu valstīm, Ķīnu. Tika pieminēts arī tāds projekts kā koka šķeldas eksportēšana uz Ķīnu, kas izsauca nelielu apmulsumu apkārtējos. Ekonomikas ministra optimismu šajā jomā klātesošie tomēr neuzturēja. Uzņēmuma saimnieksVizīte SIA «Uzvara-Lauks», iespējams, visnoderīgākā bija A. Kamparam. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš vairākas jomas bija izpētījis iepriekš, kuras Ekonomikas ministrija vēl tikai apskata un nopietni neatbalsta. A. Vējš atzina, ka cukura fabriku likvidācija bija nepieciešama. Tehnoloģijas bija novecojušas, un trīs atsevišķas cukura fabrikas bija neefektīvas. Ja vēlējās saglabāt nozari, vajadzēja vienu jaunu, modernu fabriku. 2013. gads ir cukura reformas beigas, un tā būšot iespēja sākt visu no nulles. Par biogāzes izmantošanu uzņēmējdarbībā A. Vējš izteicās noliedzoši. Uzņēmuma vadītājs ir īpaši pētījis alternatīvos enerģijas avotus un atzinis, ka biogāzes gadījumā, ja nav, kur likt siltumu, kas rodas ražošanas procesā, uzņēmējdarbība ir neefektīva. A. Kampars iebilda: «Atkarībā, cik valsts maksā par elektrību.» Taču arī pats atzina, ka siltumu nevajadzētu «šaut» gaisā. Par šādu variantu A. Vējš izteicās skarbi: «Ja valsts maksā, tad pieslēdz to pašu strāvu un pārdod atpakaļ pēc dubultā tarifa. Ja nav siltuma, nav jēgas.» Turklāt šo ražotņu mūžs esot apmēram trīs gadi. Darba vide tik agresīva, ka gan ēkas, gan iekārtas šajā laikā tiek neatgriezeniski bojātas un viss jātaisa no jauna. Vācijā biogāzes radīto siltumu pārvērtuši aukstumā un uzturējuši slēpošanas trasi, bet Latvijā tas tomēr nav aktuāli.SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs tomēr cer uz valdības atbalstu. Galvenokārt – platībmaksājumos, jo Eiropas valstu vidū šajā jomā ir ievērojama atšķirība.
