Tā kā Eiropas Savienībā piena iepirkuma cena ir augstāka, tad, jādomā, arī veikalos piens ir dārgāks. Cik litrs piena veikalā maksās tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?
Tā kā Eiropas Savienībā piena iepirkuma cena ir augstāka, tad, jādomā, arī veikalos piens ir dārgāks. Cik litrs piena veikalā maksās tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?
Katrā valstī citādāk
Pašlaik visa ES piena tirgus organizācija turas uz iepirkuma cenas, kas balstās uz tā saukto mērķa cenu, kuru direktīvi nosaka 3,7% pienam. No 2000. līdz 2005. gadam tā paredzēta 30,98 eiro par 100 kilogramiem (17,4 santīmi par litru). No 2005. gada 1. jūlija paredzēts piena cenas samazinājums ik gadu par 15 procentiem, līdz 2007. gadā tā sasniegs 27,72 eiro par 100 kilogramiem (15,4 santīmi par litru). Lai ražotājiem kompensētu cenas samazinājumu, viņiem tiešo maksājumu veidā piemaksās par katru litru.
Tā, protams, ir vidējā cena. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) piena nozares eksperte Evija Leoke teic, ka atsevišķās ES valstīs tagad pienu iepērk par 13 līdz 16 santīmiem. Zemkopības ministrijas atašeja Briselē Dace Ozola norāda: «Cenu katrs piena pārstrādātājs nosaka pats, piemēram, Itālijā viņi zemniekiem var atļauties samaksāt 40 centus, bet Somijā – 34 centus par piena litru. Turpretim Īrijā, kur cenu visai jūtami nosaka lielākais piena pārstrādes uzņēmums, īru zemniekiem tā nospiesta zem ES vidējās.»
Cenu regulē sviests
Kas notur piena cenu tik augstu? Kā noteikts ES Padomes regulā: tiklīdz sviesta tirgus cena noslīd zemāk par 92% no intervences cenas (328,20 eiro par 100 kg), tā sviests tiek iepirkts intervencē par ne mazāk kā 90% apmērā no noteiktās cenas. Zemkopības ministrijas nozaru atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Inga Jēkabsone skaidro: tiklīdz rodas piena pārprodukcija un cenai ir tendence kristies, tā sviests un vājpiena pulveris tiek iepirkts intervencē.
Ne tik daudz regula ir saistoša pārstrādes uzņēmumiem, intervences pasākumi palīdz piena cenu noturēt mākslīgi augstu. Vēl ir otrs cenas garantijas mehānisms. Dace Ozola Dānijā un Beļģijā ir novērojusi, ka lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmumu pieder fermeru kooperatīviem. Tie seko ES mērķa cenai.
Ap 13 – 15 santīmiem
Teorētiski nekas Latvijas valdībai arī tagad netraucē noteikt mērķa cenu piena iepirkšanai pārstrādei. Tomēr tas būtu pārsteidzīgi, jo tad lietuviešu piens būtu lētāks ne tikai veikalos, bet arī latviešu zemniekam būtu izdevīgāk pienu nevis slaukt no govs, bet iepirkt no lietuviešiem.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Marģers Rava teic, ka daudz domājis, kāds mehānisms piena iepirkuma cenu varētu paaugstināt. «Kā valsts var piespiest privātu uzņēmumu iepirkt pienu par kādu noteiktu cenu!» viņš ir neizpratnē. Un no šī viedokļa viņam taisnība. ES regulas noteiktās mērķa cenas nav obligātas, bet orientējošas.
Līdz šim valdīja uzskats, ka pēc iestāšanās ES Latvijas piena ražotāji varētu saņemt 15 – 16 santīmus par litru. (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs Latvijas piensaimnieku centrālās savienības kongresā pieļāva, ka Latvijā piena iepirkuma cena līdz ar iestāšanos ES varētu būt 150 lati par tonnu, pašlaik ir 100 lati.) «No kurienes tagadējo 9 – 11 santīmu vietā Latvijā radīsies iepirkums par 15 santīmiem, kurus par pamatu aprēķinos ņēmis institūts?» tā Inga Jēkabsone.
«Labāk prognozē pieņemt zemāku iespējamo cenu, tāpēc tagad LVAEI orientējas uz iepirkumu par 13 santīmiem,» institūta iepriekšējo paredzējumu koriģē Evija Leoke. Šķiet, ka neviens vairs neņemas apgalvot, ka ES regulā noteiktā cena varētu tikt ieviesta pirmajos gados.
Andis Vītolbergs, Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētājs, uzskata, ka Latvijā par iepirkuma cenu būs jāvienojas, tāpat kā tagad to dara ES valstīs: «Ņemot vērā ES prasības kūtīm, mēslu krātuvēm, jau šogad piena cenai jābūt 13,5 santīmi par litru, un nākamgad tai būtu jāpieaug, līdz sasniegtu 15 – 16 santīmus 2004. gadā. Nepamatoti būtu no 2004. gada pirmās dienas pēkšņi maksāt vairāk.»
Pāreja būs pakāpeniska
«Latvijā pāreja no zemākas piena cenas uz augstāku notiks pakāpeniski, manā eksperta vērtējumā tā ES līmenim pielīdzināsies apmēram pusgada laikā,» prognozē piena eksperte Evija Leoke.
Tā kā tirgotāji mēdz pielikt savus 20% neatkarīgi no tā, vai izmaksas palielinās, tad veikalu plauktos piens paliktu par sešiem santīmiem dārgāks. Tātad piens ar 2,5% tauku saturu tagadējo 22 – 24 santīmu vietā varētu maksāt 30 santīmu, bet tas ir tikai pieņēmums.
Ja Latvijas zemnieki 2004. gadā saņems tikpat, cik Rietumeiropas fermeri – 17 santīmus –, tad veikalā piens varētu būt pat par desmit santīmiem dārgāks nekā pašlaik, bet tik liels cenu palēciens nešķiet iespējams.
