Visi mācītāji, kas iesaistījušies Latvijas politikā, ir izgāzušies, parādot nevarību un nekompetenci, līdz ar to baznīcas pārstāvjiem zaudējot otru iespēju veidot jaunu līdzīgu partiju.Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda mācītājs Juris Cālītis, vērtējot apvienības “Par labu Latviju” (PLL) darbu, kurā ietilpst arī par mācītājpartiju dēvētā LPP/LC.Cālītis norādīja, ka maldīga jau ir kalkulācija, ka visi kristieši ir vienota elektorāta daļa un noteikti sekos savas konfesijas gana teiktajam. “Mēs redzam, ka tas tā nav. Turklāt luteriskā baznīca [Latvijā] pašlaik vispār ir ļoti sašķeltā gaisotnē. Arī tas, ka [kardināls Jānis] Pujats savu vietu atdeva [jaunajam arhibīskapam Zbigņevam] Stankevičam, šos ūdeņus ir drusku sakustinājis un izjaucis,” atzina mācītājs.Turklāt sevi ne no labas puses parādījusi tā dēvētā mācītājpartija, kas savulaik tika izveidota kā Latvijas Pirmā partija, bet vēlāk, apvienojoties ar “Latvijas ceļu”, izveidoja LPP/LC.”Jautājums ir par to, kādā gaismā mācītāji sevi ar šo partiju parādījuši. Mācītājs Juris Rubenis, kad šī partija tika nodibināta, ļoti pravietiski teica – šī ir pēdējā reize. Ja šis gadījums ar [Ēriku] Jēkabsonu, [Jāni] Šmitu un citiem mācītājiem, kas tur iegāja, izgāzīsies, otrreiz tas vairs nenotiks. Tas ir precīzi. Es domāju, ka mācītāji ir izgāzušies, viņi visi kā viens ir parādījuši savu nevarību. Un kāpēc lai būtu citādi – mācītāji jau nav politiķi!” uzsvēra Cālītis.Viņš pastāstīja, ka vēsturē bijuši arī garīdznieki, kuri ļoti veiksmīgi darbojušies politikā, taču tas norāda vien uz politiķa talantu, nevis pierāda, ka cilvēks ir labs mācītājs.”Un atbildot uz jautājumu, vai šie cilvēki [Latvijas politikā ienākušie mācītāji] bijuši labi politiķi – viņi ne tikai nav bijuši labi politiķi, viņi pat nav minimāli politiķi. Viņi nav spējīgi savu jomu attīstīt un uzturēt, un daži ir parādījuši absolūtu nekompetenci,” klāstīja mācītājs.Pilnu intervijas tekstu iespējams izlasīt http://bbs.bns.lv sadaļā “Komentāri/Intervijas”.
