Par Dānijā redzēto stāsta Ilmārs Rūsis, kurš tur bija septembrī, lai gūtu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Viņa atziņas piedāvājam «Bauskas Dzīves» lasītājiem.Prioritāra nozareDānija ir valsts ar augstāko centralizētās siltuma/elektroenerģijas apgādi pasaulē. Tās attīstības ceļā kopš enerģētiskās krīzes 1973. gadā saskatāmas līdzības ar šodienas Latviju.Centralizētā siltumapgāde Dānijā ar likumu par siltumu ir noteikta kā prioritāra enerģijas apgādes nozare. Jebkurai iekārtai virs viena me-gavata vienlaikus koģenerācijas ciklā jāražo arī elektroenerģija. Impulsu straujai centralizētās siltumapgādes attīstībai deva 1973. – 1979. gada pasaules enerģētiskā krīze, kad bija 95 procentu atkarība no arābu naftas enerģijas un cenas pieauga vairākkārt. PSRS teritorijā tolaik strauji uzplauka sociālisms, jo gāzes un naftas eksports ienesa milzīgus līdzekļus. Dānijā tika pieņemts lēmums atsevišķi elektrību un siltumu ražojošās iekārtas apvienot vienlaicīgā siltuma un elektrības ražošanā jeb koģenerācijā. Valdība deva uzdevumu atrast fosilos energoresursus, un pēc desmit gadiem Ziemeļjūrā sāka iegūt naftu, gāzi. Arī Latvijai ir šādi resursi, bet 18 gadu laikā nav pabeigta izpēte. Dāņi apsprieda arī atomelektrostacijas būvniecības iespējas, taču deva priekšroku visas valsts teritorijas attīstībai un atkritumu problēmu risināšanai, nevis labklājību veidot uz importēta urāna rēķina un uzkraut problēmas nākamajām paaudzēm. Siltuma akumulatori – izolētas ūdens tvertnes ar vairākiem tūkstošiem kubikmetru ūdens – izrotā ikviena enerģijas uzņēmuma arhitektūru, jo siltums vienlaikus ar elektrību tiek ražots elektrības patēriņa maksimuma stundās. Pārējā laikā koģenerācijas iekārtas ir izslēgtas un patērētāji siltumu saņem no akumulatoriem. Šo principu piemērojot Bauskā, vasaras periodā pēc aptuveniem aprēķiniem koģenerācijas stacijā iespējams mēnesī saražot par 11% vairāk elektroenerģijas. Piecu gadu laikā atmaksājas akumulācijas tvertnes izbūve Bauskā. Akumulators ir nepieciešams nosacījums, ja sistēmai tiek pieslēgts cits siltuma avots, piemēram, biomasas vai ģeotermālais.Viborgas pašvaldības uzņēmuma koģenerācijas katlumāja ar siltuma akumulatoru 19 000 kubikmetru siltumu piegādā četriem mazākiem siltuma uzņēmumiem, kuri to realizē siltuma patērētājiem ēkās. Tā ir ideālā tehniskā stāvoklī un ar gāzi darbināma, bet pēc trim gadiem tiks apstādināta, jo pieaug gāzes cena un turpmāk nespēs ražot konkurētspējīgu elektroenerģiju. To aizvietos atkritumu dedzināšanas rūpnīca 20 kilometru attālumā, kurā saražotās enerģijas cenu izdosies saglabāt nemainīgu. Vienlaikus rūpnīca piegādās siltumu arī citai pilsētai – arī apmēram 20 kilometru attālumā. Gan dāņu, gan zviedru speciālisti uzskata, ka lētāko elektroenerģiju var saražot, sadedzinot sadzīves atkritumus. Izņēmums – lielās hidroelektrostacijas.Viborgas uzņēmumā siltuma tarifa fiksētais maksājums ir 1,36 lati kvadrātmetrā visu gadu, kam pievieno maksu par skaitītāju. Mainīgā daļa ir 47,48 lati par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kurš ir 25 procenti. Uzņēmums gada sākumā nosaka vidējo mēneša maksājumu. Siltuma skaitītājs tiek nolasīts četras reizes gadā, un vajadzības gadījumā tiek koriģēts vidējais mēneša maksājums.Negudrot velosipēdu Detalizētāk enerģētikas jautājumi tiek apspriesti šodien, 25. novembrī, seminārā Bauskā, kurā piedalās Bauskas novada pārstāvji, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedri, «Viborg Energy» pārstāvis no Dānijas, «Windau» pārstāvji no Zviedrijas u. c. Latvijā nav nepieciešams izgudrot velosipēdu no jauna, bet, izmantojot Dānijas unikālo pieredzi ar līdzīgu pašvaldību sistēmu pārdesmit gados panākot simt procentu enerģētisko neatkarību, izmantot to par pagrieziena punktu ekonomikas augšupejai un reālai kompleksai energoresursu taupīšanai.
