ĒRIKS INDRIKSONS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes nodaļas komandieris: – Pirmdiena man bija brīvdiena. Tomēr tā pagāja vienos darbos, jo esmu apņēmies izremontēt dzīvokli.
ĒRIKS INDRIKSONS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādes nodaļas komandieris:
– Pirmdiena man bija brīvdiena. Tomēr tā pagāja vienos darbos, jo esmu apņēmies izremontēt dzīvokli. Šajā dienā iepriecināju mājiniekus ar pabeigtu vannasistabas remontu.
Otrdiena bija svētku diena. Šogad, 17. maijā, Latvijas ugunsdzēsībai bi ja jubileja – 140. gadskārta. Ugunsdzēsēji gandrīz katru dienu riskē ar dzīvību, lai glābtu un palīdzētu citiem. Senāk varbūt nebija svarīgi, cik labi ugunsdzēsējs pārzina visus darba sīkumus, toties tagad tam tiek pievērsta liela uzmanība. Visi ugunsdzēsēji apmeklē speciālas mācības, lai zinātu, kā rīkoties, ne tikai degot šķūnītim, bet arī krīzes situācijās. Svinības sākās jau no rīta un noslēdzās Misas pirtī vienpadsmitos vakarā.
Arī trešdiena bija svētku diena. Šoreiz tā bija mana vārdadiena. Kolēģu sveikts un sumināts tiku darbā, man bija kārtējā dežūra, kas ilga 24 stundas – no pulksten 8.15 līdz 8.15. Vajadzēja doties uz traģisku avāriju Codes pagastā, kas notika naktī.
Ceturtdiena, piektdiena un sestdiena bija brīvdienas. Tad pārsvarā ņēmos ar remontdarbiem. Šajās dienās apbraukāju arī būvmateriālu veikalus, lai iegādātos nepieciešamos materiālus mājokļa remontam. No svarīgākajiem remontdarbiem dzīvoklī atlicis nomainīt griestus guļamistabā. Sestdienas vakaru pavadīju pie televizora, vērojot “Eirovīzijas” dziesmu konkursu. Patiess un neviltots ir mans prieks par mūsējo panākumiem.
Ugunsdzēsējiem īstu brīvdienu nav, jo visu laiku iekšā tāda uzvilkta atspere, kas iet vaļā, ja atskan zvans no darba. Gadās, ka nopietnākās ugunsnelaimēs nepieciešami visi spēki un no mājām jāsauc arī tie, kuriem ir brīvdiena.
Svētdiena aizritēja kārtējā dežūrā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
