Pašā vasaras plaukumā un košumā, Jāņu dienā, pirms 18 gadiem pasauli uzlūkoja MĀRCIS VAITEKŪNS.
Pašā vasaras plaukumā un košumā, Jāņu dienā, pirms 18 gadiem pasauli uzlūkoja MĀRCIS VAITEKŪNS.
“Jūtos pagodināts, ka esmu piedzimis Jāņu dienā. Svētkos krustmāte man uzdāvina un uzliek galvā dāvanu – pašas pītu ozollapu vainagu,” svētku tradīcijas atklāj Mārcis. Izrādās, ka mammai Inārai un tētim Mārim bijusi doma pirmdzimto dēvēt par Jāni. Pēc lielas apdomāšanās abi nolēmuši, ka nebūs labi bērnam atņemt vienu svētku dienu. Mārcis par viņu izvēli ir ļoti pateicīgs.
Šovasar viņš iecerējis nedaudz pastrādāt. “Pagājušajā vasarā pārliecinājos, cik grūti, strādājot fizisku darbu, nopelnīt naudu. Piedalījos remontdarbos,” teic jauneklis. Puisis ir pieradis daudz strādāt, jo grib pažēlot jaunāko brāli Kristapu. Jubilārs bieži dodas palīdzēt vecvecākiem.
Gaviļnieka sirdī mājo arī pa kādai romantiskai stīgai, tīk baudīt un priecāties par dabu. Bērnībā vasarās ar bērniem dauzījies laukos Ozolainē un peldējies ezerā. “Jauki ir vasaras gaišajos rītos ar tēti doties uz Mūsu makšķerēt. Lielākais loms bija trīsarpus kilogramus smaga līdaka, ar to ilgi lepojos,” tā Mārcis. Pēc veiksmīgas zvejas puisis pārnāk mājās un laiski neatlaižas gultā, bet pats labprāt notīra zivis, un mamma pagatavo gardas vakariņas. “Dažkārt man tīk kopā ar mammu saimniekot virtuvē. Labi padodas pankūkas. Mmm… tās ir mans mīļākais ēdiens,” atklāj gaviļnieks.
Bērnībā viņam, kā jau puikam, prāts nesies arī uz stiķiem. Nedarbu kontā ir pa kādam netīšām izsistam kaimiņu dzīvokļa logam. “Trakākais atgadījums notika, kad gāju bērnudārzā. Kādu dienu ar draugu sadomājām klusām, nevienam neredzot, aizlavīties prom. Sākums izdevās, kā iecerēts,” atceras Mārcis. Zēni gribējuši ar kājām iet uz laukiem, taču “ekskursija” bijusi pavisam īsa un ar nepatīkamām beigām. Pārejot pāri tiltiņam, policisti abus notvēruši. Tad gan Mārcis no tēva dabūjis lielu brāzienu.