Veikalu plaukti gluži vai lūst no plašā maizes piedāvājuma, un visizvēlīgākais pircējs itin ātri var atrast savām garšas kārpiņām piemērotāko kukulīti. Tomēr arvien biežāk, arī mūspusē, maizi cep mājās. Tā iespējams izvairīties no E vielu lietošanas un radīt omulīgu gaisotni.
Vecumniekos dzīvojošā Daiga Ņikiforova bija ievērojusi, ka veikalos nopērkamā maize satur daudz organismam nevajadzīgu vielu un laba prece maksā dārgi, tāpēc nolēmusi pati iemēģināt roku maizes cepšanā. Pirmais klaipiņš tapis Lieldienās. Maizīte izdevusies ļoti laba, un «āķis bija lūpā».
Saimniece atzīst, ka maizes cepšana kļuvusi par sirdslietu. Silti kukulīši Daigas mājās smaržo vismaz reizi vai divas nedēļā, kad vīram un trim bērniem tos sakārojas. Daigai patīk eksperimentēt – viņa izmanto dabiskas piedevas, kas maizes garšu dara īpašu.
Ciemakukulis zelta vērtē
Šo aizraušanos novērtē arī draugi un radi. Daiga pašas cepto maizi nereti dāvina kā ciemakukuli. Pārsiets ar lina diedziņu, klaipiņš izskatās krāšņs. Daigas veikumu īpaši slavē ārzemēs dzīvojošās māsas. Mājās cepta maize ir viņu delikatese. Daigas sagatavoto maizes ieraugu viņas šad tad ņem līdzi svešumā.
Bērnībā saimniecei mācīts, ka maizīti nedrīkst izmest. No kādu laiku pastāvējušiem klaipiņiem top picu maizes un ābolu pīrāgs ar krējumu un cukuru. «Ja izcepu pārlieku daudz, ielieku saldētavā. Maizi var glabāt vairākus mēnešus. Garoziņa nav tik kraukšķīga, taču garša nemainās,» teic Daiga. Šo nodarbi namamāte nevēlas pārvērst par biznesu, jo kvantitāte bieži vien pasliktina kvalitāti.
Daiga vēlas izzināt maizes cepšanas tradīcijas, taču neesot viegli pierunāt vecos meistarus atklāt noslēpumus. Lai maizītes garšu uzlabotu, daudz jāeksperimentē. Daiga ir cepusi baltmaizi, rupjmaizi un saldskābmaizi, mīklai pievienotas sēklas, rieksti, ķiploki, speķis u. c. piedevas.
Maizes garšu ietekmē rūgšanas un cepšanas ilgums, krāsns temperatūra, miltu un citu sastāvdaļu kvalitāte. Tikko izceptu maizi veselības labad nav vēlams uzreiz griezt šķēlēs un ēst. No krāsns izņemtos kukulīšus desmit stundas ieteicams paturēt zem dvieļa, lai tie nostāvas jeb, kā tautā saka, «atpūšas». Daiga gan nosmej: «Kur tas redzēts, ka bērni nenoskrubina vai nenolauž siltu maizīti?»
Sava «Mačenmaize»
Citā ģimenē – Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta «Mačenos» – pašceptu maizi ēd ik dienas. Dace Stankeviča seno arodu kopj pāris gadu, maize viņas mājā tiek gatavota vairākas reizes nedēļā. Ja brauc ciemiņi, kukulīšus cepot ik pārdienas.
Bērni uzdāvinājuši maizes krāsniņu. «Ar to gan ir vienkārši – ieber formiņā nepieciešamās sastāvdaļas, izvēlas programmu, un mīkla tiek izmīcīta, uzraudzēta un izcepta. Ierīcei iespējams uzstādīt cepšanas laiku. Lai maize līdz modinātāja zvanam būtu gatava, vakarā jāieslēdz podziņa,» stāsta Dace.
Ģimene ļoti iecienījusi pašu ceptu maizi. Pievienojot žāvētas plūmes, aprikozes un riekstus, iegūta «Lāču» maizes līdziniece «Mačenmaize».
«Mačenu» saimnieki atbalsta bioloģisku dzīvesveidu, un Dace ir pārliecināta, ka pašas cepta maize stabilizē veselību un imūnsistēmu. Komerciāliem mērķiem ātri radīts klaipiņš kaitē veselībai – pārlieku daudz pievienotā rauga dēļ ēdāji iegūstot lieko svaru un citas problēmas.
Ierauga tapšana
Maizes ierauga gatavošana ir piņķerīga. Iesācējiem tiek ieteikts ieraugu iegūt no kāda amata meistara. Taču agri vai vēlu katram azarta pārņemtam maizes cepējam gribas to pagatavot pašam.
Baušķeniece Līga Ieveniece iesaka izmēģināt kādu sen apgūtu, popularitāti ieguvušu metodi. Audzējot dabisko ieraugu, tiek piesaistītas un aktivizētas gaisā un miltos esošās rauga sēnītes, tāpēc vēlams izmantot svaiga maluma miltus.
Vispirms traukā kārtīgi sajauc pilngraudu miltus (120 ml) un ūdeni (60 ml), ko atstāj uz 12 stundām. Ja masā nav gaisa burbulīšu, mīklu vēlreiz kārtīgi izmaisa un atstāj uz 12 stundām. Ja divas reizes nekas neizdodas, jāsāk viss no jauna, berot klāt miltus no citas pakas. Ierauga pirmā «dzīvības pazīme» ir smarža. Tiklīdz parādās burbulīši, ieraugs ir jāpiebaro, pievienojot tikpat daudz miltu un ūdens kā sākumā. Viss kārtīgi jāizmaisa. Nākamā piebarošana ir tikai tad, kad ieraugam vērojamas «dzīvības pazīmes». Augstākā temperatūrā process rit ātrāk, taču ļoti stingri jāievēro higiēnas prasības. Katru otro dienu ieteicams mainīt trauku, lai nevairojas nevajadzīgi mikroorganismi. Pēc piecām piebarošanas reizēm ieraugs parasti ir gatavs, tas «jākopj» – ieteicams lietot nebaltinātus miltus, jo tie satur mazāk mikroorganismu. Cītīgi jāvēro tā aktivitāte. Ja tas nedubultojas, jātur ilgāk, līdz parādās burbulīši. Ierauga gatavošanai vajag aptuveni četras dienas, līdz tas kļūst dzīvīgs un ir gatavs cepšanai.
Ieraugu ilgstoši var turēt ledusskapī noslēgtā traukā un reizi mēnesī piebarot. Dienu pirms lietošanas to novieto istabas temperatūrā un baro divas reizes dienā.
UZZIŅAI
Daigas Ņikiforovas maizes recepte
Vajag 4 glāzes rudzu miltu, 2 glāzes silta ūdens, to var mazliet atšķaidīt ar ābolu sulu vai kefīru, pusglāzi cukura, 2 ēdamkarotes sāls;
2 ēdamkarotes ķimeņu un citas piedevas pēc izvēles;
100 – 200 ml ierauga, ja vēlas ātrāk uzraudzēt – var likt vairāk.
Iejauktā mīkla aptuveni 12 stundas jātur istabas temperatūrā, ziemā var likt uz radiatoriem. Cep 20 minūtes 250 grādos un 55 minūtes 200 grādos. No pagatavotās mīklas iznāk trīs klaipiņi – aptuveni kilograms maizes.
