Zemnieku saeima uzskata, ka vienlīdzīga maksājumu sadale nav vienīgais jautājums, par kuru jādiskutē. Svarīgs ir arī atbalsta apmērs saimniekošanai mazāk labvēlīgos apvidos un lauksaimniecības produktu mārketinga un pārdošanas veicināšana. Tādi secinājumi ir pēc diskusijas, kas Latvijā raisījās 14. un 15. jūlijā ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātiem.Varam būt gandarīti, ka gan deputāti, gan lauksaimnieki atzīst – vienlīdzīgi maksājumi nav vienīgais problēmjautājums. Pašreizējā politika nenodrošina lauku dzīves kvalitātes paaugstināšanu, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja samazinās, veidojas izteikti pamestas teritorijas.Labi, ka EP deputāti iepazinās ar Latvijas lauksaimnieku ikdienu, ļaudīm un uzzināja, kādu darbu un izturību mūsu lauku saimnieki ir ieguldījuši, lai būtu Eiropas mēroga saimniecības, saņemot viszemākos atbalsta maksājumus. Vislielākais pārsteigums deputātiem bija par latviešu zemnieku sīkstumu un izturību, attīstot savas saimniecības, un par lielo pašatdevi un spēju pielāgoties situācijai. Deputāti ļoti ieinteresēti bija lauksaimnieku pārdomās par lauksaimniecības sektora attīstību Eiropā.Sarunās bijām vienisprātis, ka Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada svarīgs būs skatījums un atbalsta instrumenti saimniekošanai mazāk labvēlīgos apvidos, lai veicinātu lauku apdzīvotību un nodarbinātību, jo pamesto teritoriju jautājums satrauc ne tikai Latvijas lauksaimniekus, bet arī eiropiešus. Sarunās izkristalizējās arī lauksaimniecības produkcijas mārketinga problemātika – nišas produktu veidošana, to noieta tirgus veidošana un pārdošana. Arī Eiropas mazie un vidējie lauksaimnieki ir spējīgi saražot augstas kvalitātes produktus, taču nepietiek spēka un arī zināšanu, lai tos veiksmīgi virzītu tirgū – produktu izstrāde, zīmolvedība, tirdzniecības kanālu izveide.Zemnieku Saeimas galvenais mērķis bija EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātiem parādīt, ka Latvijas zemnieki, lai arī veiksmīgi saimnieko, tomēr ir klaji nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu lauksaimniekiem, lai deputāti izprastu, kādēļ Latvijas lauksaimnieki aktīvi uzstāsies par vienlīdzīgu konkurenci un turpinās par to runāt gan Latvijā, gan Eiropā. Aktīvs darbs un Latvijas viedoklis pašlaik ir īpaši svarīgs, jo EP jau apstiprināts viens ziņojums par KLP pēc 2013. gada un sākts darbs pie nākamajiem diviem, kuros detalizētāk būs izklāstīts komitejas redzējums par KLP reformu – strukturālajām pārmaiņām un finansējuma sadali.
Diskusijas vēl jāturpina
00:00 19.07.2010
85