Muzejā «Rīgas Birža» līdz 2016. gada 31. janvārim varēs aplūkot jaunu izstādi «Nikolajs Rērihs un Latvija». Tajā eksponētas mākslinieka, filozofa, pētnieka un domātāja Nikolaja Rēriha gleznas, kā arī viņa laikabiedru – 20. gadsimta sākumā Pēterburgas Mākslas akadēmijā un Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā studējušo latviešu – darbi.
Kolekciju veido autors
Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) pieder unikāla un ļoti vērtīga N. Rēriha un viņa dēla Svjatoslava gleznu un zīmējumu kolekcija. Agrāk tās daļa bija redzama LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā, kur atradās arī citu krievu izcelsmes autoru darbi. Rēriha gleznu īpašās noskaņas un vibrācijas bija visai grūti uztvert, jo traucēja uzbāzīgais apgaismojums.
Beidzot muzejā «Rīgas Birža» savdabīgā autora darbi ir eksponēti ārkārtīgi veiksmīgi. Gleznās, kas galvenokārt tapušas 30. gados Indijā, Tibetā un Mongolijā, attēloti varenie Himalaji. Darbiem piemīt rāms, meditatīvs miers un samtains starojums. Mākslinieks gleznoja ar temperu, kas labi absorbē gaismu.
Visus kolekcijas darbus sūtīšanai uz Latviju 30. gados meistars un viņa sieva izvēlējās paši. Viņi sameklēja pat piemērotus rāmjus. Sūtījumā tika iekļauti arī dēla Svjatoslava astoņi darbi. Tolaik viņš bija jauns mākslinieks, nesen beidzis arhitektūras studijas ASV vairākās universitātēs. Izstādē «Nikolajs Rērihs un Latvija» Svjatoslava gleznas, kā arī dokumenti, fotoattēli un iespieddarbi ir eksponēti atsevišķā zālē.
Nodibina biedrību
Kopš 1923. gada Rērihu ģimene dzīvoja Indijā, Kulu ielejā. Nikolajs un sieva Helēna organizēja Centrālāzijas ekspedīciju divu gadu garumā, pētot seno kultūru liecības, sadarbojoties ar garīgajiem skolotājiem. Rērihi ir Himalaju pētniecības institūta «Urusvati» dibinātāji.
Ar Rēriha idejām Latvijas sabiedrību pirmais iepazīstināja rīdzinieks Vladimirs Šibajevs, kurš vēlāk kļuva par mākslinieka privātsekretāru. Arī Rīgas ārstu Fēliksu Lūkinu aizrāva Rēriha domāšanas dziļums un neordinārās nostādnes. Pēc tikšanās ar Rērihu 1935. gadā F. Lūkins Rīgā nodibināja Rēriha draugu biedrību. Vēlāk par tās vadītāju kļuva dzejnieks Rihards Rudzītis. Biedrību 1940. gadā okupācijas režīms likvidēja. Organizācijā bija apvienojušies izglītoti cilvēki, kurus interesēja Austrumu filozofija. Biedrības vadītāji un aktīvisti smagi cieta 1948. – 1951. gada represijās un tika izsūtīti uz Sibīriju par «nesankcionētu un kaitīgu ideju izplatīšanu». Līdz 1940. gadam Rēriha biedrība jau bija izdevusi vairākas viņa grāmatas, organizējusi konferences, dažādus tematiskus sarīkojumus. Biedrība darbību atjaunoja 1989. gadā.
Laikabiedru klātbūtne
Darbdienā pirms Valsts svētkiem apmeklētāju muzejā «Rīgas Birža» ir maz, toties var labi just, ka neviens nav ieradies nejauši. Mākslas mīļotāji uzmanīgi pēta gleznas un informatīvos materiālus, spriež par simbolu valodu Rēriha darbos, fotografē. Daži meditē vai cenšas fokusēt enerģiju uz konkrētu gleznu.
Izstādes divas sadaļas ir veltītas latviešu mākslas klasiķu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Gustava Kluča, Franciska Varslavāna un citu 20. gadsimta sākuma gleznotāju darbiem. Viņi visi bija pazīstami ar Rērihu, kurš arī studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Vismaz 40 uzņēmīgi latviešu jaunieši gadsimtu mijā mācījās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā, par kuras vadītāju un kompozīcijas pasniedzēju Rērihs kļuva 1906. gadā.
Saistīti ar Kurzemi
Humānista, domātāja un mākslinieka N. Rēriha saikne ar Latviju ir cieša, jo vismaz trīs gadsimtus skandināvu izcelsmes dižciltīgā dzimta ir dzīvojusi Latvijā – Aizputē, Priekulē, Durbē, Pūrē, Vārvē, Tukumā, Liepājā, Rīgā. Nikolaja vecaistēvs Rīgā mita visu mūžu, vasaras kopā ar mazdēlu pavadot Majoros. Mākslinieka tēvs ir dzimis Aizputē, mācījies Rīgā, studējis un apmeties uz dzīvi Pēterburgā. Arī Nikolaja sievas Helēnas tāli senči bija rīdzinieki. Dzimtas viens atzars ir saistīts ar baltvācu muižniecību, otrs – ar Krieviju.
Žēl, ka neviena tūrisma firma ceļotājiem nepiedāvā tematisku ekskursiju par Rēriha dzimtu Latvijā. Viņš ir pasaules mēroga personība – izcils humānists, kura idejas savulaik atbalstīja Alberts Einšteins, Tomass Manns, Rabindranats Tagore.
Starptautiska rezonanse
Kopā ar diviem juristiem N. Rērihs 1929. gadā izstrādāja svarīga dokumenta – tā dēvētā Rēriha pakta – projektu. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās par mākslas un vēstures institūciju aizsardzību, par pasaules kultūras vērtību saglabāšanu kā miera, tā kara apstākļos. Projekts 30. gados guva ārkārtīgi plašu rezonansi. Eiropas, Āzijas, ASV, Centrālamerikas un Dienvid-amerikas valstu vadītāji ar parakstiem apliecināja atbalstu dokumentā paustajām idejām. Rēriha pakts bija pamats UNESCO sagatavotajai Konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Konvenciju 1954. gadā parakstīja Hāgā.
Rēriha paktā paustās idejas vēl aktuālākas ir kļuvušas mūsdienās, kad bruņoto konfliktu zonās Afganistānā, Irākā, Sīrijā jau ir izpostītas kultūrai nozīmīgas vērtības. Tas liecina par valstu nespēju aizsargāt kultūras mantojumu, jo starptautiskā tiesību sistēma ir neefektīva.
UZZIŅAI
Nikolajs Rērihs
Dzimis 1874. gadā Pēterburgā, miris 1947. gadā Indijā.
Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju un Pēterburgas Universitāti. Diplomēts gleznotājs un jurists.
1919. gadā pārceļas uz Londonu, strādā Koventgārdena operā par scenogrāfu.
1920. gadā dodas uz ASV, kur nodibina mākslas centru «Corona Mundi».
Ģimene 1923. gadā pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Indijā.
Rēriham ir ap 750 dažādu apcerējumu, ieskaitot grāmatas. Arī viņa sieva Helēna ir daudzu grāmatu autore. Rērihi ir «Dzīvās ētikas mācības» izveidotāji.
2014. gadā nāca klajā Guntas Rudzītes grāmata «Rērihs un Latvija». Izdots arī atmiņu krājums «Mans tēvs Rihards Rudzītis».
Avots: izstādes «Nikolajs Rērihs un Latvija» materiāli.
