Ilgu laiku nebiju apmeklējis Bausku, un par tās dzīvi mans priekšstats veidojas, lasot publikācijas rajona avīzē.
Ilgu laiku nebiju apmeklējis Bausku, un par tās dzīvi mans priekšstats veidojas, lasot publikācijas rajona avīzē. Kaut arī esmu piederīgs vidējai paaudzei, mani interesē arī jaunas lietas. Tādēļ vērīgi sekoju publikācijām par tehnoloģiskā parka iecerēm Bauskā. Kā ilggadējam rajona iedzīvotājam man nav vienaldzīgi, kas norisinās mūsu lielākajā pilsētā un tās apkārtnē.
Atmiņā ir saglabājusies Bauska ar tās kādreizējiem uzņēmumiem. Piemēram, etiķfabrika un populāro konfekšu “Gotiņa” ražotne. Domājot par bijušo, tagadējo un topošo, ziņkāres mudināts, vēlējos redzēt, kādi tagad izskatās uzņēmumi, ar kuriem kādreiz lepojāmies.
Nekur tālu negāju. Pilskalna virzienā, jo pilsētas vecā daļa mani silda gan ar atmiņām, gan ar tās veco arhitektūru, lai kāda tā būtu. Pastaigas solī, baudīdams saules dienas jaukumu, virzījos pa Rīgas ielu. Tās galā samulsums kļuva aizvien lielāks. Tagad pamestā ēka, kur, manuprāt, kādreiz atradās maizes ceptuve, jau lika saskumt. Bijušās etiķfabrikas priekšpuse ir sakārtota, manāms, ka šeit dzīvo rūpīgi saimnieki. Toties vairākstāvu ēkas izskats mani satrieca. Acīmredzot tā lemta iznīcībai. Kādreiz zaļā pļaviņa ir aizaugusi ar krūmiem un nezālēm. Godīgi sakot, mani neinteresē, kam tas viss jāuztur kārtībā, bet ir bezgala skumji, ka pirms skaistās kastaņu un liepu alejas, kur atrodas Bauskas Brīvības piemineklis, upes krasts ir īsts čūskulājs.
Vairs negribēju aplūkot pilsētas citus nostūrus. Devos pie radiem izkratīt sirdi. Viņi mazliet pasmaidīja un sacīja: “Vai tad tu nezini, ka Bauska ir kontrastu pilsēta? Dabas jaukums te visur apdraudēts. Mēs savā dzīvoklī, īpaši vasarā, jūtam smakas, ko vējš atnes no putnkopības uzņēmuma “Lielzeltiņi”.” Ieminējos, ka uz to pusi taču virzīsies jaunā apbūve, kas saistās ar tehnoloģiskā parka izveidi. Radiņi tik atmeta ar roku. Lai jau mūs uzskata par vecmodīgiem un muļķiem, bet vispirms ir jāsakopj un jāsaglabā pilsētas senās vērtības. Ar tām standartbūvēm, milzu kārbām, nevienu pārsteigt nevarēs. Vai tiešām mums ir jādzenas pēc visa tā, ko par labu uzskata citi? Darbaroku trūkst jau tagad, kas gan strādās jaunuzceltajos korpusos?
Negribu pārstāstīt, par ko vēl kreņķējas mani pilsētas radi. Mūsas krastā uzceltās ražotnes, alus darītavu un ābolu pārstrādes cehu taču arī varot uzskatīt par sava veida tehnoloģisko parku.
Es saprotu, ka vēstures ratu neviens atpakaļ nepagriezīs. Bet, mājās atgriežoties, manī negaisa smeldze par to, kāpēc vecajai, labajai Bauskai neizdodas spodrināt un stiprināt tās puses, kas pilsētai liktu mirdzēt citādāk, nevis kā industriāli ievirzītai vietai. Kur vēl pateicīgāku vidi! Nu ir taču Latvijā tādas mazpilsētas, kas savu mūžu prot labāk izcelt un saglabāt. Tās pašas Cēsis un Kuldīga, Tukums.
Sirmot sācis Bauskas fans
