Iecavas novada domē otrdien, 8. decembrī, raisījās diskusijas par izglītības nodaļas sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz veidot komisiju internātpamatskolas nākotnes attīstības vērtēšanai.
Vēstuli ar lūgumu sniegt šādu vērtējumu pašvaldībai atsūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Vai būs jāizvēlas?
Jautājums jau apspriests novembra finanšu komitejas sēdē, jo līdz šim pamatfinansējumu no valsts saņēmušās izglītības iestādes vadība nākamajam gadam iesniegusi pašvaldībai pieprasījumu piešķirt 76 tūkstošus eiro skolas ikdienas izdevumu segšanai. Tas tāpēc, ka valsts plāno internātskolu finansēšanu pilnībā pārlikt uz pašvaldību pleciem, skaidro Iecavas internātpamatskolas direktore Aija Semjonova. Iepriekš pašvaldība internātskolai vien reizumis atvēlējusi nelielas summas labiekārtošanai, bet nākamajam gadam prasītā summa ir «izdzīvošanas minimums», lai skola turpinātu strādāt, uzsvēra A. Semjonova un domes deputāts Juris Ludriķis.
Finanšu komitejā kā galvenais risinājums nākotnē prasītās naudas atrašanai minēta Dzimtmisas pamatskolas slēgšana, jo tai no pašvaldības budžeta gadā piešķir aptuveni 250 tūkstošus eiro, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja deputāti. Kā jau iepriekš norādījuši J. Ludriķis un izglītības komitejas vadītājs Juris Krievs, viena skolēna mācīšana Dzimtmisā ir teju divreiz dārgāka nekā Iecavas vidusskolā.
«Tās ir ekskluzīvas skolas izmaksas,» «Bauskas Dzīvei» komentē J. Krievs, «pašvaldība audzēkņus uz Dzimtmisu ved no sešiem novadiem. Tā ir summa, ko labāk būtu paturēt savā pašvaldībā. Turklāt Dzimtmisas ēka ir novecojusi, skolai nav kārtīgas sporta zāles un stadiona.»
Citi avoti
Vienlaikus deputāts atzīst – Dzimtmisā mācību kvalitāte ir augsta, daudzi absolventi pēc 9. klases beigšanas iestājas Rīgas labākajās ģimnāzijās, labi izveidotais ekoskolas mācību virziens ļauj izvēlēties ar vidi saistītas profesijas.
Izglītības iestādes Iecavas novadā vēsturiski darbojas labi saskaņotā shēmā, «Bauskas Dzīvei» saka vairāki lietpratēji. Vidusskola ar labu infrastruktūru sniedz pietiekamas zināšanas, lai iestātos augstskolā, Dzimtmisā ir mazākas klases un izcili attīstīts darbs ar apdāvinātiem, taču reizumis kolektīvā grūtāk iekļaujamiem bērniem. Internātpamatskola pilda arī sociālo funkciju, skolojot ne tikai trūcīgo ģimeņu bērnus, bet arī tos, kuru vecāki ikdienā strādā garas darba stundas ārpus ciema. Zālītes internātpamatskolā pieejamas speciālās programmas un praktisku profesiju apguve.
Dzimtmisas pamatskolas direktore Jana Arāja norāda: «Mūsu mācību iestāde nav mazā lauku skola, kam draud slēgšana bērnu trūkuma dēļ. Ik gadu skolojam ap 120 audzēkņu. Dzimtmisas skolas slēgšana nozīmētu labi strādājošas iestādes iznīcināšanu. Tas būtu zaudējums gan ģimenēm, gan novadam, jo tāpat nāktos uzturēt seno muižas ēku, kas ir kultūrvēstures piemineklis.»
J. Arāja ieteikusi citus avotus budžetā, no kuriem varētu iegūt vajadzīgo naudu internātskolai. Arī Juris Krievs domes sēdē norādīja – ir izdevumu posteņi, piemēram, plānotā visu pašvaldības iestāžu darbinieku veselības apdrošināšana, no kuriem var atteikties, lai saglabātu skolas.
Skaidri uzdevumi
Deputāti pēc ilgām diskusijām domes sēdē atlika lēmumu par darba grupas veidošanu, kas vērtētu un veidotu jau sen iecerēto novada
izglītības stratēģiju. Atbildi IZM prasītajā termiņā – līdz 21. decembrim – uzdots sagatavot izglītības nodaļas vadītājai Vijai Ielejai sadarbībā ar internātskolas direktori. Kā norādīja vairāki deputāti, atbildē jāietver, ka Iecavas internātpamatskola strādā atbilstīgi likumdošanai un sekmīgi izglīto audzēkņus, tajā nav vērojama skolēnu segregācija vai tiesību pārkāpumi, par kādiem bažas paudusi IZM.
Kā norādīja opozīcijas deputāti Edvīns Circenis un Atis Avots, darba grupai jāformulē skaidri uzdevumi. A. Avots iesaka precīzi noteikt tagadējo finanšu plūsmu mācību iestādēm, citu novadu audzēkņu skaitu un Iecavas novada bērnus, kas mācās citos novados.
A. Semjonova skaidroja, ka internātpamatskolā no aptuveni 140 skolēnu kopskaita ir vairāki audzēkņi no kaimiņu novadiem, īpašu interesi par bērnu ievietošanu šeit izrāda Vecumnieku novads, taču nācies atteikt, jo Iecavā nav skaidru noteikumu, kā citas pašvaldības var norēķināties par savu skolēnu mācībām.
Iesaka apvienot
Kāda iecavniece, kas nevēlas publiskot savu vārdu, taču pārzina situāciju novada skolās, «Bauskas Dzīvei» teic: «Dzimtmisas skolas likvidēšana būtu liela muļķība. Manuprāt, pareizāk būtu apvienot vidusskolu un internātskolu, jo tās atrodas netālu un kopā veido labu infrastruktūru.» Viņas vērtējumā, labiekārtotais internāts noderētu, vidusskolu pārveidojot par ģimnāziju, jo tai labs pamats ir kvalificētais pedagogu kolektīvs. Savukārt mazākajā ēkā varētu darboties sākumskola.
Vidusskolas direktore un domes deputāte Agra Zaķe pavēstīja, ka viņas vadītās iestādes ēka ir celta 700 audzēkņiem, bet patlaban tajā mācās 710.
Lai internātskolu situāciju skaid-rotu un meklētu risinājumu valsts mērogā, patlaban kopīgi strādā visu Latvijas internātskolu direktori, «Bauskas Dzīvei» sacīja A. Semjonova. Vadītāju mērķis ir pierādīt, ka šīs skolas uzņem bērnus no dažādiem novadiem un pilda ne tikai izglītības, bet arī sociālo funkciju, panākot, ka jaunieši iegūst pamatizglītības apliecību un ir gatavi patstāvīgai dzīvei.
