Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) 25 gadu jubilejas kopsapulcē vairāk nekā divas stundas pagāja lietišķā diskusijā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS).
Zemnieki un lauku konsultanti iztaujāja ministru par Eiropas maksājumu nosacījumiem, ko J. Dūklavs, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālisti skaidroja reģionālajos semināros.
Meliorāciju atjaunos
J. Dūklavs informēja, ka pašlaik LAD iesniegtie attīstības investīciju projekti atbalstīti visi, ja vien tie atbilda programmas nosacījumiem. «Turpmāk tā nebūs, projektus vērtēs un grupēs sīkāk, jo summa būs ierobežota. Investīcijām 23 miljoni eiro pielikti no nākamajiem gadiem, lai ļautu zemniekiem attīstīt saimniecības,» sacīja ministrs.
Atbalsta nosacījumi pēc nozares pārstāvju ieteikumiem tiek pielaboti. «Eiropas institūcijās nestrīdamies par atsevišķiem jautājumiem, bet piekrītam kopējiem nosacījumiem, ko pēc tam varam labot programmas darbības laikā,» stratēģiju skaidroja ministrs, «esam pirmajā piecniekā starp valstīm, kam apstiprināta lauku programma, un tas dod tiesības naudu izmantot.» Jaunās atbalsta programmas mazajiem un jaunajiem zemniekiem plānots izsludināt vasarā.
Meliorācijas sistēmu atjaunošanas atbalstu varēs saņemt nākamgad, prognozēja ministrs. Tajā būs pieejami kopumā 85 miljoni eiro, atbalsts – 80%. Eiropas fondu naudu nevarēs saņemt jaunu meliorācijas objektu ierīkošanai, bet tikai agrāk būvēto rekonstrukcijai, renovācijai un remontam. «Liela loma projektu apstiprināšanā būs reģionālajām vides pārvaldēm, kas pētīs ietekmi uz vidi. Zemniekiem nāksies sadarboties ar vides sargiem,» sacīja J. Dūklavs.
Blēžiem nav izdevīgi
Ministrs atgādināja, ka jaunajā budžeta periodā obligāti būs jāpierāda atbalstīto projektu rezultātu sasniegšana. «Esam saņēmuši kritiku no Valsts kontroles un Eiropas Revīzijas palātas, ka projektā uzrakstīto neizdodas izpildīt. Turpmāk šādos gadījumos nauda būs jāatmaksā – visa vai soda procenti,» skaidroja J. Dūklavs, «nevaram krāt pārkāpumus, jo Eiropas Revīzijas palāta var pieprasīt LAD pārbaudi, lai noteiktu, vai iestāde spēj likumiski administrēt naudas izmantošanu. Tad uz laiku tiešmaksājumus pārtrauks, un tas nepatiks nevienam zemniekam. Tāpēc LAD ir tiesības vērtēt, vai konkrētā nozarē ir attaisnojums projekta rezultātu nesasniegšanai, piemēram, embargo vai degvielas cenu kāpums, un tad saimniecībai sodu var neuzlikt.»
J. Dūklavs komentēja zemnieku starpā izcēlušos diskusiju par iekrāsotās bezakcīzes degvielas izmantošanu. Zemnieku saeima aģitē par atgriešanos pie nekrāsotās degvielas ar noteiktu izmantošanas limitu, taču citas organizācijas iebilst. Jau vēstīts, ka iepriekš lopkopības saimniecībās bezakcīzes dīzeļdegvielas pietrūka, savukārt tiem, kuri platības tikai vienreiz appļauj, tā paliek pāri. Zemniekiem ir aizdomas, ka atlikumu izmanto ar lauku ražošanu nesaistītā biznesā. Kā uzsvēra ministrs: «Ministrijas un mana nostāja ir – ja varam atgriezties pie nekrāsotās ar nosacījumiem, kādi ir ar krāsoto degvielu, – lai tā notiek! Jāsaglabā izdevīgāka situācija tiem, kas reāli strādā uz lauka, bet tiem, kas grib blēdīties, iekrāsotā degviela nav izdevīga.»
Jāpiesaka risinājums
Vairāki jautājumi izskanēja par projektu «Rail Baltica», zemniekiem paužot bažas par lauku pārdalīšanu ar jauno dzelzceļa līniju. Ministrs ieteica visus norādījumus, ieteikumus, iebildumus sīki izklāstīt projekta vadības grupai, solot valdībā uzturēt spēkā zemnieku intereses par iespējami saudzīgāku īpašumu šķērsošanu.
Kopsapulcē Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Ozolniekos 27. martā bija sabraukuši ap 50 LZF biedru no visas Latvijas. Revīzijas ziņojumu sniedza Rudīte Jaunzeme, Bauskas rajona lauksaimnieku apvienības pārstāve un novada lauku konsultante. LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atskaitījās par pērn padarīto un iezīmēja šī gada plānus. Kā informēja LZF eksperte Agnese Hauka, viņa turpmāk pārstāvēs Latvijas zemniekus arī Eiropas ides sargu jumta organizācijā.
Apsveikumus jubilejā LZF vadība saņēma no ministra, LLKC vadītāja Mārtiņa Cimermaņa, bijušajiem valdes priekšsēdētājiem. LZF ir arī viena no LLKC dibinātājām. Tika sniegti lietišķi priekšlasījumi par mazo un vidējo, kā arī bioloģisko saimniecību iespējām Eiropā, piena ražošanas pašizmaksu Latvijā un to ietekmējošiem faktoriem.
