Latvijā un mūspuses novados turpinās Dzejas un literatūras mēnesis – septembris. Vecumnieku novada Vallē un Skaistkalnē rīko tikšanās ar dzejniekiem, svētkus svinēja Viļa Plūdoņa muzejmājā, kur nebiju bijusi no vidusskolas gadiem. Dzejas dienas bija pamudinājums turp trešdien aizdoties. Šodien Bauskas kultūras centrā Grāmatu svētki, kurus arī vajadzētu apmeklēt. Garīga un dvēseliska bagātināšanās nekad neskādē.
Manu grāmatu plaukts nelepojas ar blāķos saliktām dzejas grāmatām, izņemot paprāvu Imanta Ziedoņa darbu kolekciju. Viņš, manuprāt, ir latvietības kvalitātes zīmols. Taču dzejas mēnesis septembris man par dzeju liek aizdomāties. Aizejot uz bibliotēku, nepaeju garām novadnieka Viļa Plūdoņa grāmatām un nepārslēdzu programmu no Latvijas Televīzijas pirmā kanāla raidītiem literāro tiešraižu pasākumiem. Reizi gadā jau var un pat vajag!
Apsolos sev un vēlos mudināt arī citus kaut uz šo brīdi glancētos izdevumus nomainīt pret mazliet apbružātu un tieši tāpēc
vērtīgu dzejas klasiķa grāmatu.
Vērojot šī gada oficiālo Dzejas dienu konceptu, nākas pasmaidīt. Rainis uz velosipēda – moderni, asprātīgi un aizraujoši. Sākums, lai ieintriģētu vēl kādu: «Reizi gadā arī Rainis var atļauties nokāpt no sava cēlā akmeņu bluķa Esplanādē, lai uz velosipēda apbraukātu kolorītākos Latvijas kultūras dzīves tempļus un saskandinātu ar visiem sanākušajiem viesiem uz sava gara veselību.» Paldies idejas autoriem un māksliniekiem! Varbūt tā arī gados jaunākus cilvēkus var pievērst dzejai.
