Latvijas XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku padome apstiprinājusi 2018. gada svētku programmu. Būs daudz pārmaiņu ne vien mākslinieciskajā, bet arī organizatoriskajā daļā.
Svētki notiks Rīgā 2018. gadā – no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji 17. oktobrī Iecavā tikās ar XXVI Vis-pārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Speciāliste informēja par pārmaiņām un atbildēja uz pašvaldību vadītāju jautājumiem.
Samazina ielūgumu skaitu
Pēc iepriekšējiem svētkiem Latvijas iedzīvotāji pauda negatīvu viedokli par ielūgumu skaitu, tāpēc to daudzums drastiski samazināts. Ielūgumi būs tikai divi procenti no biļešu kopskaita.
Mainīta biļešu rezervācijas kārtība. Izpilddirektore informēja, ka konkursā par biļešu izplatīšanu uzvarējusi «Biļešu paradīze», oficiāli uzvarētāju vēl nevar pasludināt, jo konkurenti lēmumu var pārsūdzēt. Plānots, ka biļetes varēs iegādāties internetā un kasēs. Pagājušajos Dziesmu un deju svētkos viena persona varēja nopirkt astoņas biļetes, šoreiz – tikai četras. «Plānots, ka uz nākamajiem svētkiem internetā varēs iegādāties visas biļetes, turklāt tās būs personalizētas – tiks norādīti īpašnieki,» pauda Eva Juhņēviča.
Biļešu cenas būs no diviem līdz 65 eiro, pārsvarā tās maksās 10 – 15 eiro. «Dziesmu svētku primārā auditorija ir Latvijas iedzīvotāji. Tikai tad ārzemju latvieši un ārzemnieki,» apliecināja izpilddirektore. Viņa uzsvēra, ka svarīgi nodrošināt iespēju vērot svētkus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Drošības prasības
Divos lielākajos Dziesmu svētku objektos notiek pārbūve, tāpēc svētkus varēs baudīt vairāk apmeklētāju. Mežaparkā sēdvietu skaitu plānots palielināt no 23 tūkstošiem līdz 30 550. Būs arī vairāk koristu, kas uzstāsies tribīnē. Iepriekšējo 7510 vietu vietā būs 9802. Arī Daugavas stadiona tribīne palielināsies no pieciem tūkstošiem sēdvietu līdz desmit tūkstošiem. Tiesa, organizatori sola par vienu deju koncertu mazāk, lai dejotājiem būtu vieglāk. Svētku dalībnieki varēs apmeklēt noslēguma koncertu Mežaparkā bez maksas, izmantojot stāvvietas. «Noslēguma koncerta apmeklētāji uz pasākumu varēs ierasties agrāk. Mežaparka teritoriju veidos tā, lai tur būtu, ko darīt līdz koncerta sākumam pulksten astoņos vakarā,» informēja E. Juhņēviča.
Sagaidot vairāk apmeklētāju, lielāka uzmanība būs pievērsta drošībai. Ieviesīs dalībnieku datu pārvaldes sistēmu. Katram būs savs statuss, atbildība un pienākumi, svētku norises vietās pārvietošanos stingri kontrolēs. Autobusu šoferu statuss būs noteikts ar speciālām kartēm. Stingru kontroli pieprasa drošības un veselības dienesti, skaidro izpilddirektore.
Pārmaiņas skars ārvalstu kolektīvus, ko uz svētkiem uzaicinās pašvaldības. Viņi būs svētku viesu, nevis dalībnieku statusā. Gājienā varēs piedalīties, bet svētku koncertā ne.
Centralizēta ēdināšana
Gājiens paredzēts nevis svētku noslēgumā, bet gan atklāšanā 30. jūnijā. E. Juhņēviča pastāstīja, ka gājiens sāksies Rīgas vecpilsētā un vīsies gar Brīvības pieminekli, kur notiks svētku atklāšanas ceremonija, tas noslēgsies «Skonto» stadionā. Tur plānota ēdināšana, koncerts un vakara noslēgumā lielais atklāšanas koncerts.
Paredzētas pārmaiņas ēdināšanā. Trīs lielajās svētku vietās – Rīgas centrā, Daugavas stadionā un Mežaparkā – būs centralizētas pusdienas, lai dalībniekiem nav jālec autobusos un jābraukā pa Rīgu. «Ir ideja veidot vienotu ēdienkarti. Pašlaik par to spriež ēdināšanas eks-perti,» sacīja E. Juhņēviča. Viņa uzsvēra, ka ir gatavi uzklausīt arī pašvaldību viedokli šajā jautājumā.
Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka gulēšanas vietās vajadzētu ļaut veidot atšķirīgu ēdienkarti. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka kolektīvi skolās apmetušies gadu gadiem un bieži vien zina, ko attiecīgajā iestādē gatavo labāk.
E. Juhņēviča rosināja, ka pašvaldība var piemaksāt, ja ēdienkarti vēlas ar kaut ko papildināt. Pašvaldību vadītāji atzina, ka vajadzētu vienoties par summu, lai nekristu galējībās.
Pasākumi novados
Pašvaldību pārstāvjus interesēja jautājums par tērpiem – sociālajos tīklos izskanēja diskusija par jauniem tērpiem, kas dārgi izmaksās. E. Juhņēviča informēja, ka problēma atrisināta. Dažu deju grupu tērpiem nepieciešamas nelielas izmaiņas. Apģērbu šūšot par Dziesmu un deju svētku organizatoru finansējumu un pēc tam tērpus nodošot grupām bezatlīdzības lietošanā.
Svētku izpilddirektore uzsvēra, ka šoreiz lielāka uzmanība tiks pievērsta sociālajiem tīkliem.
Plānots visus koncertus ierakstīt video. Daļu darba veiks televīzijas, daļu – «LMT Straume». Tos, kas būs ārpus saraksta, iemūžinās citas firmas. Viens no mērķiem ir Latvijā maksimāli izplatīt koncertu ierakstus. E. Juhņēviča aicināja pašvaldības veidot lielus pasākumus noslēguma lielkoncerta laikā, lai svētku izjūta ir ne tikai Mežaparkā esošajiem, bet pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem.
XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem jāatspoguļo Latvijas simtgades galvenais vēstījums: «Es esmu Latvija.» Svētku galvenās vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums.
VIEDOKĻI
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
– Par svētkiem domājam, veidojot nākamā gada budžetu. Pirms pieciem gadiem mūsu novadu pārstāvēja 323 dalībnieki. Pašreizējās aplēses liecina, ka nākamgad uz Rīgu varētu doties aptuveni 300 dalībnieku no 15 kolektīviem. Ticu, ka visi sekmīgi startēs skatēs un vasarā varēs braukt uz svētkiem. Runas par paaugstinātiem drošības pasākumiem uztveru normāli. Jāņem vērā Eiropā notiekošais. Izlikties, ka to visu neredzam, nedrīkst. Par dalībnieku ēdināšanu pagaidām ir tikai vispārējas aplēses. Kā jau minēju, novada budžetā svētkiem nauda ir atvēlēta. Ja būs problēmas, par saviem ļaudīm gādāsim.
Guntars Jansons, iecavnieks, vairāku deju kopu vadītājs:
– Iepriekšējos svētkos dzīvojām Āgenskalna skolā. Pret to man nav nekādu iebildumu – bija ērti, ēdināja labi. Ieceri dejotājiem mēģinājumu laikā pusdienas pasniegt turpat stadionā vērtēju pozitīvi. Tā varētu būt laba laika ekonomija, autobusiem ietaupītos degviela. Nedaudz uztrauc, kā labo ieceri īstenos – vai neveidosies rindas, vai ēdiens nebūs atdzisis. Taču mēs, dejotāji, esam grūtībās rūdīti. Galvenais, lai ir labs laiks – lai negāž kā no spaiņiem un gaisa temperatūra lai nepārsniedz plus 20 grādu.
Daina Ārmane, senioru kora «Sarma» vadītāja:
– Esmu dzirdējusi, ka šoreiz tiks novērsta netaisnība, kuru ļoti pārdzīvojām pirms pieciem gadiem. Tad noslēguma koncertā senioru korus neuzlaida uz estrādes, bet nosēdināja skatītāju rindās, mums bija jādzied no turienes. Tas ļoti skumdināja. Pusdienas Mežaparkā varētu būt labs jaunums, jo iešana līdz autobusiem un tad pārbrauciens līdz skolai bija grūts un prasīja daudz laika. Varbūt tagad būs vairāk brīva laika, ko varēsim izmantot, dodoties uz citiem svētku pasākumiem. Pozitīvi vērtēju gājienu svētku atklāšanas dienā. Tas it kā noslēdz piecu gadu gatavošanās posmu. Esam atbraukuši uz Rīgu, izejam gājienā, tas nozīmē, ka svētki var sākties.
Dziesmu un deju svētki skaitļos
Plānotie finanšu avoti:
5 941 578 eiro – dotācija simtgades Dziesmu un deju svētku rīkošanai, tai skaitā dotācija pašvaldībām svētku dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem, dotācijas citām institūcijām, atbalsts ārvalstu latviešu dalībai svētkos.
800 000 eiro – pašu ieņēmumi. Biļešu realizācija un citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem, tai skaitā licenču pārdošana un tirdzniecības vietu maksa.
204 981 – tāds ir Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku skaits kopā.
1 968 957 – iedzīvotāju skaits Latvijā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
10% – tas nozīmē, ka iesaistīti vairāk nekā desmit procenti no visas valsts iedzīvotājiem.
UZZIŅAI
Biļešu rezervācija un ielūgumi
Pašvaldības varēs iegādāties biļetes, iepriekš tās rezervējot. To daudzumu aprēķinās šādi – kolektīvu skaits pašvaldībā × 2 vietas uz noslēguma koncertu + 2 vietas uz deju lieluzvedumu. Pašvaldība lems par biļešu iegādi pēc pašu ieskatiem.
Ielūgumus uz Dziesmu un deju svētkiem automātiski saņems personas, kuru dalība valsts svētkos ir nozīmīga:
Latvijas Valsts prezidents;
Saeimas priekšsēdētāja;
Ministru prezidents;
bijušie Latvijas Valsts prezidenti;
Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
Dziesmu un deju svētku procesa uzturētāji ārvalstīs;
Kultūras ministrijas goda viesi par ieguldījumu kultūrā;
saskaņā ar valsts protokolu, plānota arī rezerve.
Astoņus procentus ielūgumu saņems dažādu sociālo grupu pārstāvji – daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar kustību traucējumiem, represētie un citas neaizsargātas sabiedrības grupas saskaņā ar iesniegumiem.
