Cukurbiešu nozares reforma lauksaimniekiem nav jaunums, taču patlaban aktualizējies jautājums, kāds būs tās konkrētais risinājums.
Cukurbiešu nozares reforma lauksaimniekiem nav jaunums, taču patlaban aktualizējies jautājums, kāds būs tās konkrētais risinājums.
Par to raizējas ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ šajās dienās ir interesanti sekot līdzi norisēm šepat, mūszemītē, un vecajā, stabilajā kontinentā.
Vispirms par to, kāds noskaņojums ir Latvijas cukurbiešu audzētājiem, kuri pagājušajā nedēļā sastapās Dobeles rajona Bērzes pagastā, lai mēģinātu ielūkoties nākotnē un kaut vai nojaustu, kāda tā būs.
Mūsu valstij sava pozīcija
Latvijas pozīciju skaidroja Zemkopības ministrijas Augkopības departamenta direktors Jānis Sietiņsons. Ne tik vienkārši zemniekiem bija uztvert lietas būtību, kas īsā izklāstā ir aptuveni šāda. Latvija kopumā atbalsta reformas nepieciešamību, taču iebilst pret reformas realizācijas mehānismu, kompensāciju aprēķināšanas kārtību, ievērojamo cenu samazinājumu gan par izaudzētām cukurbietēm, gan par saražoto cukuru, kā arī reformas realizācijas tempiem. Mūsu valsts ierosina, pirmkārt, pakāpeniskāk realizēt cukura cenu samazinājumu, un darīt to nevis divos gados, kā noteikts reformas projektā, bet gan ilgstošākā laika periodā. Otrkārt, nepieciešams konkretizēt, kā īsti būtu paredzētās kompensācijas nonāks tieši pie cukurbiešu audzētājiem, nevis pie lauksaimniecības zemes apstrādātājiem kopumā. Treškārt, Latvijai nav pieņemama cukura A un B kvotu apvienošana, jo tā automātiski nozīmē jauno valstu nevienlīdzīgu pozīciju Eiropas cukura tirgū.
Ierēdņa skaidrojumu papildināja Zemnieku saeimas līderis un arī cukurbiešu audzētājs Valters Bruss, kuram izdevās sniegt pārliecinošāku ieskatu nozares pārmaiņās.
Vēlas saglabāt nozari
Zemkopju nostāja ir nepārprotama – nozare jāsaglabā. Argumenti pavisam skaidri – cukurbiešu audzēšana līdz šim ir bijusi lielākā peļņas devēja, tā ļāvusi saimniecībām attīstīties, apgūtas jaunas tehnoloģijas. Nozarē ielikts daudz naudas. Rundāles pagasta zemniecei, kura vēlējās palikt anonīma, nostāja ir pragmatiska: “Nebūtu pērn pirkuši to dārgo kombainu, ja vairs nevarēsim tik daudz pelnīt, lai atdotu kredītu. Ar graudiem nepietiek, lai aizdevumu dzēstu. Visas izmaksas augušas, bet šajā vasarā labībai iepirkuma cenu kāpumu nesola.” Ko te komentēt – argumenti nepārprotami.
SIA “Uzvaralauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš reformas sakarā izsakās: “Likvidējot cukurbiešu audzēšanu, zemnieki paliks zaudētāji. Bez šīs nozares nebūs tik labi finanšu rādītāji.” SIA “Uzvaralauks” ir lielākā šīs tehniskās kultūras audzētāja Latvijā. SIA “PS Līdums”, rēķinoties, ka divi nākamie gadi var būt izdevīgi, šai novākšanas sezonai iegādājas modernāku tehniku. Tātad – katram jāapsver varējums nozares reformu sakarā.
Zemkopības ministrs Briselē
Latvijas cukurbiešu audzētāju sanāksmes laikā paklusām pēdējās rindās sēdošo izteikumos bija saklausāms vārds “streiks”. Skaļi tas neizskanēja. Kamēr mūsu pacietīgie zemnieki pārspriež, kā būs un nebūs, Eiropas Savienības veco dalībvalstu kolēģi jau rīkojas. Aģentūras LETA informāciju klāstā jau pirmdien bija ziņas par protesta akcijām: “Vairāk nekā 6000 zemnieki 18. jūlijā bija sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) iestāžu ēkām Briselē, protestējot pret Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajiem cukura tirgus reformu plāniem, ko šīs nedēļas sākumā sākuši apspriest ES lauksaimniecības ministri. Jau 15. jūlijā zemnieku protesti notika 50 Vācijas pilsētās.” SIA “Uzvaralauks” valdes priekšsēdētājs A. Vējš atzīst: “Tā ir normāla reakcija.”
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas 18. jūlija vakarā sniegtajā informācijā norādīts: “Latvija atbalsta reformas nepieciešamību, taču uzskata, ka EK piedāvātā forma, veids un realizēšanas instrumenti nenodrošina nozares tālāku pastāvēšanu valstī.” Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Briselē paužot Latvijas nostāju, ir uzsvēris: “Pati Eiropas Savienība, ražojot B kvotas cukuru, kropļo pasaules tirgu. Tāpēc vispirms būtu jāatsakās no B kvotas, lai novērstu pārprodukcijas radīto tirgus kropļojumu pasaulē. Pēc atteikšanās no B kvotas nepieciešamais cenu samazinājums būtu ievērojami mazāks un varētu nodrošināt turpmāku konkurētspējīgu cukura nozares pastāvēšanu Latvijā.”
Zaudējumi būs visās ES valstīs
Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše sarunā ar “Bauskas Dzīvi” precizēja gaidāmās pārmaiņas: “Šajā sezonā cena nemainās, bet 2006./2007. gadā tā būs 32,86 eiro par tonnu, kas Latvijas ražotājus apmierina. Taču pēc tam paredzēts maksāt tikai 25 eiro, kas mūsu valsts zemniekiem vairs nav izdevīgi, jo nenosedz cukurbiešu audzēšanas pašizmaksu. Tādēļ ir pamats runāt par draudiem nozares pastāvēšanai.” A. Ukše skaidro, ka iecerēto reformu var bloķēt, ja divas trešdaļas ES dalībvalstu balso pret to. Taču pašlaik par tādu lēmumu ir izšķīrusies viena trešdaļa valstu, pārējās reformu atbalsta ar dažādiem nosacījumiem.
Ko nozīmē 40 gadu vecās cukura sistēmas reforma ES? Ziņu aģentūru izplatītā informācija liecina – 90 tūkstoš darbavietu zaudējumu un skartu vēl 410 tūkstoš darbavietu saistītajās nozarēs. ES ar 15 procentu tirgus daļu ir pasaules otrā lielākā cukurbiešu audzētāja pasaulē. 2002./2003. gadā tika saražoti 123 miljoni tonnu, lielākās ražotājas ES ir Francija un Vācija. Cukurbietes pašlaik audzē aptuveni 325 tūkstoši Eiropas zemnieku.
***
Uzziņai
– Latvijā cukurbietes audzē nedaudz vairāk kā 400 zemnieku.
– Šī tehniskā kultūra 2005. gadā aizņem 15 tūkstoš hektāru.
– Latvijai baltā cukura ražošanas kvota ir 66 tūkstoši 505 tonnas.
