Reģionu atvērto dienu programmā žurnālistiem šogad, 14. oktobrī, bija iespēja apskatīt Beļģijas galvaspilsētas objektus, kas pēdējos gados attīstās ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu Briseles pašvaldības un uzņēmumu sadarbībā.
Pirmā jumta ferma
Abatuāra – 1910. gada lopu tirgus ar kautuvi Briseles dienviddaļā – miglainajā oktobra rītā atstāj nomācošu iespaidu ar milzīgo, tumšo metāla paviljonu, aiz kura ir joprojām strādājoša kautuve, no tās brīžiem atplūst netīkami salkana smaka.
Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Pols Tīlemans vedina tālāk – uz gaišo, 1 ha plašo tirgus paviljonu, apgalvojot – tas ir retums Eiropas galvaspilsētās. Pēc žurnālistu iebildes piekrīt – vēl iespaidīgāki tirgus laukumi zem jumta ir Rīgā, Oslo, Amsterdamā, taču Briselei nākamgad būšot pirmais jumta dārzs ar siltumnīcām un zivju dīķiem. Līgums ar uzņēmumu, kas to vadīs, jau noslēgts, lai arī tā nosaukumu vēl neatklāj. Tagad Abatuāras komandas uzdevums ir atrast šefpavārus, kas vēlētos uz jumta un tuvējā apkaimē atvērt kafejnīcas, tās izmantošot tepat audzēto un zemnieku atvesto svaigo produkciju.
Briseles pašvaldības attīstības nodaļas pārstāve Ženevjēva Planšāra skaidro – ieguldot nolaistajās teritorijās, kur izveidojušies nabadzīgāko ģimeņu mītnes rajoni, izdodas atjaunot ekonomisko aktivitāti, mazināt bezdarbu, uzlabot dzīves kvalitāti. Atkopjot vēsturisko kanāla rajonu, žēlīga paskata mājiņas pamazām atgūst svaigumu, tiek atvērtas jaunas kafejnīcas tūristiem, amatnieku darbnīcas, nelieli veikaliņi.
Dzīvība brīvdienās
Abatuārai ir lieli plāni – vizualizācijas 11 ha attīstībai rāda vairākstāvu biznesa platības, sporta, izklaides un kultūras centru. Liela rosība Abatuārā valda piektdienās un sestdienās, kad te iepērkas ne tikai tuvējās apkaimes, bet arī Briseles centra iedzīvotāji. Teritorijai ir liels potenciāls, pārliecināti Pols un Ženevjēva. Netālu ir Šarleruā lidosta, kanāls dod iespēju veidot tīkamu vidi, tuvumā top jauni dzīvojamo māju projekti, kur būs turīgāki iemītnieki. Apkaimē ir aktīva vietējā kopiena, cilvēki gatavi sadarboties ar uzņēmējiem un pašvaldību apkaimes atdzīvināšanā.
«Mums izdevies pārliecināt klientus ar svaigiem produktiem – gaļu, dārzeņiem, augļiem,» stāsta Pols, «brīvdienās rīkojam ģimeņu nodarbības – kopīgu ēst gatavošanu, floristikas darbnīcas, aktīvās atpūtas pasākumus.» Līdz ar tirgus un atpūtas vietu paplašināšanu Abatuāras darba laiku iecerēts palielināt visas nedēļas garumā.
Kompānijas «Citydev.brussels» pērn atklātajā Pepsemas biznesa parkā Anderlehtā Briseles rietumdaļā Eiropas valstu žurnālistiem bija iespēja apskatīt vienu no paviljoniem, kas būvēts kā zema enerģijas patēriņa ēka ar iespēju iekārtot ražotni, noliktavu vai divos stāvos izvietot biroju un darbnīcas. Uzņēmuma galvenais menedžeris Bendžamins Kadranels uzsvēra, ka Eiropas fondu finansējumu «Citydev.brussels» saņem sadarbībā ar Briseles pašvaldību līdz 60% attīstības projektu vērtības.
Subsidē mājokļus
Uzņēmums subsidē mājokļu iegādi ģimenēm ar vidējiem ienākumiem, trešdaļu summas sedzot no saviem līdzekļiem, bet slēdzot 20 gadu apmešanās līgumu. Šādi jau pārdoti 3600 dzīvokļu Briselē, tuvākajos piecos gados iztirgos vēl 1000 mājokļu.
Pepsemā jau savus paviljonus ieņēmuši divi mazie uzņēmumi – organiskās pārtikas piegādes firma un mēbeļu dizaina darbnīca. Abām klienti ir Briseles iedzīvotāji, te strādā paši īpašnieki, papildus nodarbināti 5 – 7 cilvēki. Vadītāji apstiprina – bizness iet no rokas. Organiskās pārtikas piegādātāji produkciju saņem no vietējiem zemniekiem, sašķiro, ģimenēm un pāris restorāniem piegādā ar velosipēdu. Darbs ilgst no pulksten 6 līdz 12 rīta pusē. Savukārt mēbeļu darbnīca interjeru izgatavo katrai mājai individuāli, izmantojot visdažādākos materiālus – koku, metālu, stiklu – pēc saimnieka vēlmēm. Nepilna gada laikā mazie uzņēmumi atspērušies, sākotnēji plašo noliktavas telpu piepildot ar otrā stāva sekcijām un jau domājot par papildu paviljonu īri. B. Kadranels apstiprina – uzņēmumi var pārcelties citur, taču daudzi izvēloties paplašināties sākotnēji izvēlētajā biznesa parkā.
Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) dati, Latvijā teritoriju attīstības projektu ar ES atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā nav daudz, turklāt lielākie – Inčukalna gudrona krātuves revitalizācija, Krievu salas attīstība Rīgā – nav vadīti sekmīgi. Avoti EK neoficiāli atzīst – problēmas ir jau iepirkumu organizēšanā un līgumos, tāpēc ES naudas saņemšana apdraudēta. Nākamajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam Latvijā nozīmīgākie infrastruktūras attīstības projekti būs dzelzceļa elektrifikācija, kas ļautu samazināt izmaksas un izmešus kravu pārvadājumiem, kā arī vērienīga Rīgas tramvaju tīkla paplašināšana. Mazākus teritoriju atkopšanas projektus varēs īstenot pašvaldības – reģionu centri, taču līdz ES finansējuma pieteikšanai jābūt skaidram attīstības mērķim un sakārtotai sadarbībai ar īpašniekiem vai komersantiem.
UZZIŅAI
Briseles pašvaldības Eiropas fondu attīstības nodaļa
Pēc 2007. – 2013. gada teritoriju attīstības plāna infrastruktūrā ieguldīti 150 milj. eiro, no tiem 54 milj. eiro – no pašvaldības budžeta.
32 projekti rit sadarbībā ar uzņēmumiem.
2014. – 2020. gadā līdz ar ekonomiskiem mērķiem tiek pildīta sociālo apstākļu un vides uzlabošana.
Šajā plānošanas periodā 36 projektos ieguldīs 200 milj. eiro, no tiem 30 milj. eiro – izpētē un inovācijās.
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai 10 projektos atvēl 44 milj. eiro.
Abatuāra un kanāla apkaime Briselē
Vienīgā joprojām strādājošā kautuve teju Eiropas galvaspilsētas centrā.
Abatuāras atjaunošanā par aktīvu lauksaimniecības produktu tirgu ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi – 7,4 milj. eiro no kopējās projekta vērtības 16,4 milj. eiro.
Uzņēmuma mērķis ir nākamgad atvērt uz jaunā tirgus paviljona jumta strādājošu fermu ar dārzeņu siltumnīcām un zivju dīķiem.
«Citydev.brussels»
Dibināta 1974. gadā, kopš 1980. gada attīsta nekustamos īpašumus nolaistās pilsētas teritorijās – birojus, mājokļus, mazo un vidējo uzņēmumu ražošanas ēkas.
Pieder 200 ha 45 vietās Briselē un tās tuvumā.
8 biznesa centros ir 75 tūkst. kvadrātmetru komercplatību, iesācējiem uzņēmējiem pieejami 5 biznesa inkubatori.
Kopumā kompānijas īpašumos strādā 300 – 350 uzņēmumu ar 24 tūkst. nodarbināto.
Jaunajā Pepsemas biznesa centrā ir vieta 200 mazajiem uzņēmumiem.
«Citudev.brussels» nodarbina 50 cilvēku.
Dati: Briseles pašvaldība, abattoir.de, citydev.be.
