Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos, «Bauskas Dzīves» lasītājiem dara zināmu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedokli par a/s «Latvenergo» tarifu iespējamo paaugstināšanu – LPS nav saprotama motivācija tarifu pieaugumam.Apgalvojumi nav korektiLatvijas Pašvaldību savienība ir izvērtējusi «Latvenergo» tarifu izmaiņas un uzskata, ka nav korekti «Latvenergo» apgalvojumi, ka tarifu pieaugums skars tikai pusi mājsaimniecību un vidēji no 1. aprīļa tarifs mainīsies par 21%. Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka jau ar šī gada 1. janvāri visām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas saistībā ar PVN pieaugumu palielinājušās par 12%, un reāli tarifu pieaugums 2011. gadā sasniegs 39%.LPS uzskata, ka nav korekti izvērtēta tarifu izmaiņu ietekme uz dažādām mājsaimniecību grupām. Apgalvojums, ka 49% mājsaimniecību patērē mazāk nekā 100 kWh mēnesī, nav korekts, jo a/s «Latv-energo» analīze tiek balstīta uz abonenta patēriņa uzskaiti, nevis reālo elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās.LPS aicina pārskatīt ielu apgaismojuma patēriņa metodiku un tarifa apjomus, jo ielu apgaismojuma tarifi jau 2008. gadā bez kādas argumentācijas tika paaugstināti par 60%. Pašlaik prognozētais tarifu pieaugums 45% dienā un 24% naktī (+PVN ietekme) novedīs pie tā, ka daudzas pašvaldības no šī pakalpojuma naktīs atteiksies. Vēršam jūsu uzmanību, ka papildu finansējums ielu apgaismojuma samaksai 2011. gada pašvaldību budžetos nav apstiprināts.Kam izmantot uzņēmuma peļņu?LPS aicina izvērtēt, kā tarifu politiku ietekmē tas, ka «Latvenergo» ik gadu 35 miljonus no savas peļņas ieskaita valsts budžetā un kā tas veicina uzņēmuma interesi attīstīt savu infrastruktūru «Latvenergo». «Latvenergo» peļņa rodas no elektrības tirdzniecības brīvajā tirgū. Savukārt darbība regulētajā tirgū rada miljonu zaudējumus, un uzņēmumam tie ir jānosedz.Lūdzam izvērtēt – cik lielā mērā «Latvenergo» jācenšas pelnīt un kam šo peļņu izmantot. Uzskatām, ka peļņa jāiegulda uzņēmuma attīstībā, lai tas spētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu tautsaimniecībai, tostarp savlaicīgu pieslēgumu nodrošināšanu investīciju projektiem, kas dotu tautsaimniecībai jaunas darba vietas.Nav ievērots samērīguma principsLPS aicina izvērtēt, par cik samazināsies patērētās elektroenerģijas apjoms tarifu pieņemšanas gadījumā, vai tarifu pieaugums ir samērīgs ar iedzīvotāju maksātspēju, ja pašlaik 42% mājsaimniecību ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 143 latus un iedzīvotāju algas gada laikā samazinājušās par 10%.LPS nav saprotama motivācija tarifu pieaugumam, ja šogad, stājoties spēkā jaunajām PVN likmēm, Latvijas mājsaimniecībām jau pašlaik par elektrību, ieskaitot nodokļus, jāmaksā dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tagad viena kilovatstunda maksā 8,25 santīmus, Lietuvā – 9,2 santīmus, Igaunijā – 7,08 santīmus (+PVN). Projekts paredz, ka mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc «Eurostat» datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.Uzskatām, ka tarifu paaugstinājuma gadījumā netiek ievērots samērīguma princips, jo mājsaimniecībām, kuras patērē mēnesī vidēji 200 kWh, elektrības rēķins, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugs par 28% jeb 49,56 latiem gadā. Savukārt mājsaimniecības, kuras iztērē vidēji 300 kilovatus, par elektrību maksās par 33% procentiem jeb par 89,12 latiem gadā vairāk nekā pērn. Vai atbalstāms princips – mazāk tērē, mazāk maksā? Nav saprotams, statistiski ticams un ekonomiski pamatots mērķis noteikt patēriņa minimumu 1200 kWh /gadā.
