Sabiedrības dienaskārtībā pašlaik ir gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kur pilsoņiem jāveic ļoti atbildīga izvēle. Taču reti kurš iedomājas, ka šo vēlēšanu rezultāti būs būtiski, domājot par nākamā gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
«Bauskas Dzīve» par to pārliecinājās, pagājušajā nedēļā esot kārtējā Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Strasbūrā.
Maz aplausu
Sesijas darba kārtībā daudzo izskatāmo jautājumu vidū aktuālākie bija ziņojumi par preču dubulto kvalitāti, par plastmasas iesaiņojuma izmantošanas ierobežošanu. Plaša interesentu loka uzmanību saistīja lēmumi par autortiesību noteikumiem attiecībā pret globālajām virtuālajām kompānijām. Liels skaits žurnālistu bija ieradušies, lai dzirdētu EP nostāju jautājumā par Ungāriju. Taču gaidītākā un pēcāk plašāk apspriestākā bija Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzruna un tai sekojošās debates par situāciju Eiropas Savienībā (ES).
Ž. K. Junkera uzrunu lielajā plenārsēžu zālē noklausījās apmēram divas trešdaļas deputātu. Pārējie, iespējams, tai sekoja līdzi savos kabinetos izvietotajos monitoros. Priekšsēdētāja uzruna vairuma zālē esošo aplausus izpelnījās tās noslēguma daļā. Līdz tam atsevišķus paziņojumus ar aplausiem atbalstīja vien Ž. K. Junkera partijas biedri.
Populisma uzvaras gājiens
Runā tika pieminētas pašreizējās aktualitātes, kuru izvēle tad arī kļuva par galveno iemeslu priekšsēdētāja sacītā uzteikšanā vai kritizēšanā. «Bauskas Dzīvei» savas pārdomas atklāja vairāki no Latvijas ievēlētie EP deputāti.
Krišjānis Kariņš no Eiropas Tautas partijas grupas (EPP) piekrita Ž. K. Junkera apgalvojumam, ka ES pašlaik ir ļoti daudzu izaicinājumu priekšā, no kuriem satraucošākais ir populisma uzvaras gājiens. «Ekonomiskā krīze, «Brexits» – tās ir sekas Eiropā īstenotajai politikai, kas rezultējusies ļoti daudzu cilvēku neapmierinātībā. Mēs esam rūpējušies, lai valstu finanses būtu sakārtotas, bet pārāk maz pievērsuši uzmanību tam, kādas sekas šie lēmumi radīs plašākā sabiedrībā. Valstu finanses izskatās labi, bet ļoti daudz cilvēku joprojām ir neapmierināti un uzlabojumus savā dzīvē nejūt. Tas ir bijis pamats populistu popularitātes pieaugumam,» skaidroja K. Kariņš.
Šo Ž. K. Junkera atzinumu bija pamanījis deputāts Artis Pabriks, kurš arī pārstāv EPP. Viņš savukārt populisma izplatībā saskatīja reālu apdraudējumu Latvijas interešu pārstāvībai EP.
Spēcīgs Ministru kabinets
Nenoliedzot jaunu politiķu ienākšanas nepieciešamību, A. Pabriks uzsvēra, cik būtiski būs izveidot kvalitatīvu, darbspējīgu Ministru kabinetu. No jauno ministru prasmēm un spējām pārstāvēt Latvijas intereses, argumentēti iestāties par tām būs atkarīgs finanšu plūsmas apmērs, kādu varam sagaidīt nākamajā ES septiņu gadu budžeta plānošanas periodā. Līdz šim diemžēl vairumā gadījumu bijis tā, ka Latvijas ministri un ierēdņi savu viedokli bija spējuši paust tikai pēc tam, kad to bija pavēstījis vairums dalībvalstu vadītāju vai nozares ministru. Līdz ar to mūsu spēja ietekmēt procesus Eiropā joprojām ir ļoti minimāla. Ievēlot jaunajā Saeimā plašu populistu pulku, mēs atkal varam iegūt zemas kvalitātes valdību, kuru ES varas gaiteņos Briselē vai Strasbūrā reti kurš respektēs.
Jāstiprina ārējās robežas
A. Pabriks uzteica Ž. K. Junkera vēlmi stiprināt Eiropas ārējās robežas un krasta apsardzi, līdz 2020. gadam papildus nodrošinot 10 000 robežsargu. «Atbalsts ārējo robežu stiprināšanai noteikti ir Latvijas interesēs, jo mūsu austrumu robeža ir arī ES ārējā robeža. Papildu finansējuma piešķiršana šim projektam dos iespēju stiprināt Latvijas robežapsardzības spēkus. Atbalsts Eiropas drošības stiprināšanai un Eiropas aizsardzības fonda finansējums sniegs papildu līdzekļus Latvijas aizsardzības nozarei gan infrastruktūras uzlabošanai, gan pētniecībai,» pauda A. Pabriks.
Deputāte no EPP grupas Inese Vaidere secināja, ka šogad Ž. K. Junkera runa šķita vairāk emocionāla nekā konstruktīva. Tajā netika iezīmēti daudzi konkrēti darbības virzieni, bet to var saprast, jo nākamgad būs jauna Eiropas Komisija un arī jauns EK priekšsēdētājs. «Man bija prieks dzirdēt, ka Junkers kā vienu no savām prioritātēm izvirzījis panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu līdz 2019. gada maijam. Šīs ir ļoti labas ziņas, jo tādējādi līdzekļi Latvijas lauksaimniekiem, jauniešiem un uzņēmējiem pēc 2020. gada nonāktu bez kavēšanās. Tāpat atzinīgi vērtēju Junkera centienus eiro padarīt par pasaules valūtu un nostiprināt mūsu valūtas globālo pozīciju. Eiro jābūt stabilai valūtai, kas spēj izturēt dažādu veidu satricinājumus,» sprieda I. Vaidere.
Atsaucoties uz Ž. K. Junkera norādi par atteikšanos no pulksteņa laika grozīšanas, I. Vaidere pauda, ka Latvijā vajadzētu palikt pie vasaras laika, jo šī papildu saules gaismas stunda vasaras vakaros, kuru iegūstam, pārgriežot pulksteni, mums ir ļoti svarīga.
«Aizmirst» Krieviju
I. Vaidere, kā arī citi Latvijas deputāti bija pamanījuši, ka Ž. K. Junkers, lai arī pieskaras viltus ziņu problēmai, nerunāja par Krievijas pieaugošo iejaukšanos Eiropas iekšējās lietās. Tas izpaužas kā atbalsts populistiem, kiberuzbrukumi un manipulēšana ar valstu enerģētisko atkarību.
Kritiski šo Ž. K. Junkera Krievijas ignorēšanu vērtēja deputāts Roberts Zīle no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas: «Junkeram pilnīgi nepieminot Krieviju, kas vismaz figurēja iepriekšējos gados, man rodas jautājums, vai ES attieksme pret agresiju Ukrainā ir mainījusies vai varbūt šī problēma ir atlikta. Tādēļ kā vienīgo pozitīvo prioritāti varu minēt atbalstu robežsardzei, pretterorisma jautājumus vai atbalstošu nostāju ES cīņā par ilgtspējīgu vides politiku. Taču jauna politiska vēstījuma vai enerģijas priekšsēdētāja runā nebija pilnīgi nekādas.»
EP deputāti neslēpa – Ž. K. Junkers apzinājies, ka šī ir viņa pēdējā uzruna, esot EK priekšsēdētāja amatā. Turklāt nākamajās EP vēlēšanās viņš paziņojis par savu nekandidēšanu. Tādēļ tajā nebija politiskās degsmes, arī aģitācijas rakstura tekstu, bet dominējusi bezkaislīga iestāšanās par Eiropas vērtībām.
Tiesiskums Ungārijā: Eiropas Parlaments aicina rīkoties
Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā ziņojums par situāciju Ungārijā tika apstiprināts ar 448 balsīm, pret – 197. EP saskata nopietnus Eiropas Savienības pamatvērtību pārkāpuma draudus Ungārijā. Galvenās bažas saistītas ar tiesu neatkarību, vārda brīvību, korupciju, minoritāšu tiesībām un migrantu un bēgļu pamattiesībām. Šis ziņojums ļauj ES Padomei sniegt ieteikumus Ungārijai draudu mazināšanai.
Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments aicina ES Padomi vērsties pret dalībvalsti, lai novērstu sistēmiskus draudus pamatvērtībām. Šīs vērtības noteiktas ES Līguma 2. pantā un atspoguļotas ES Pamattiesību hartā. Tās sevī ietver demokrātijas ievērošanu, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Ungārijas valdības pēdējo gadu rīcībā un pieņemtajos lēmumos Eiropas Parlaments saskatījis vairākus apdraudējumus. Ungārijā radīti draudi tiesu un citu iestāžu neatkarībai, privātuma un datu aizsardzībai, vārda, reliģijas, akadēmiskajai, biedrošanās brīvībai. Jaunpieņemtie Ungārijas valdības lēmumi apdraud pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju, arī migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības.
Eiropas Parlamenta Strasbūras sesijas balsojums ir sākums plašākām turpmākajām darbībām. Taču tās var tikt veiktas ilgstošā laika periodā. Kā «Bauskas Dzīvei» skaidroja Eiropas Komisijas viceprezidents, eirokomisārs Valdis Dombrovskis, šis ir pirmais nopietnais politiskais paziņojums. Tas nebūt nenozīmē, ka jau no rītdienas Eiropas Padome ieviesīs reālas sankcijas. Šis ir signāls Ungārijas politiķiem, vienlaikus arī ziņa ungāru tautai. Tā ir vēsts, ka ir pamatvērtības, kuras ES nepieļaus ignorēt. Arī EP deputāts Krišjānis Kariņš atzina, ka šis ir ziņojums Ungārijas valdībai, bet nekādā ziņā nav vēršanās pret Ungārijas tautu. Sabiedrība drīkst paust savu viedokli, tostarp balsojot. Tomēr valdībai ir jārīkojas, respektējot ES pamatbrīvības. K. Kariņš noraidīja pieļāvumu, ka pēc tik skarba EP «uzbrauciena» Ungārijā varētu izvērsties izstāšanās kustība no ES.
Pēc šī balsojuma ES Padomes lēmumā iekļautos priekšlikumus nosūtīs ES dalībvalstīm. Tām būs jānosaka, vai Ungārijā pastāv sistēmiski Eiropas vērtību pārkāpuma draudi. Padomei būtu jāuzklausa Ungārijas puse, un sava piekrišana būtu jāsniedz arī Parlamentam. Dalībvalstis var arī Ungārijai sniegt rekomendācijas draudu novēršanai. Pēc tam Eiropas Padome vienprātīgi var pieņemt lēmumu, ka Ungārijā netiek ievērots tiesiskums, demokrātija un pamattiesības. Tikai tad būs iespējamas sankcijas, piemēram, apturēt Ungārijas balsstiesības ES Padomē.
Citāti no Žana Kloda Junkera runas Eiropas Parlamentā 2018. gada 12. septembrī
«Mēs nemilitarizēsim Eiropas Savienību. Mēs vēlamies kļūt atbildīgāki un neatkarīgāki, jo tikai tāda Eiropa, kas ir stipra un vienota, spēj aizsargāt savus iedzīvotājus no iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem – sākot ar terorismu un beidzot ar klimata pārmaiņām.»
«Eiropa nekad nebūs cietoksnis, kas uzgriež muguru pasaulei, jo īpaši pasaulei, kas cieš. Eiropa nekad nebūs sala. Eiropai jāpaliek un tā paliks daudzpusēja. Planēta pieder visiem, nevis tikai dažiem.»
«Teiksim «jā» patriotismam, kas nav vērsts pret citiem. Teiksim «nē» pārspīlētam nacionālismam, kas noliedz un ienīst citus, kas ir postošs, kas meklē vainīgos tā vietā, lai meklētu risinājumus.»
«Eiropieši nebūs sajūsmā, ja mums arī turpmāk divas reizes gadā nāksies pagriezt pulksteni, jo tā paredzēts Eiropas likumdošanā. Komisija šodien ierosināja to mainīt. Pulksteņa grozīšanai ir pienācis gals.»
«Darba vietas ir atjaunojušās – kopš 2014. gada ir izveidoti gandrīz 12 miljoni jaunu darba vietu. 12 miljoni darba vietu – tas ir vairāk nekā Beļģijā iedzīvotāju.»
«Tas, kurš pamet savienību, nevar atrasties tādā pašā privileģētā pozīcijā kā dalībvalstis.»
«Eiro ir jākļūst par jaunās Eiropas suverenitātes aktīvo instrumentu. Mums ir jāpabeidz ekonomiskās un monetārās savienības izveide, lai Eiropa un eiro kļūtu spēcīgāki.»
«Es esmu un būšu pret iekšējām robežām. Šādas robežas, ja tās pa šo laiku ir parādījušās, ir jālikvidē. To saglabāšanās būtu nepieņemams solis atpakaļ Eiropas pilnveidošanas un esības ceļā.»
Avots: EP birojs Rīgā.
