Vakar, 3. oktobrī, Ungārijā notika pašvaldību vēlēšanas. Valsts cer uz pārmaiņām, jāsākas arī 15 gadu gaidītai administratīvi teritoriālajai reformai. Ekonomiskā krīze Ungārijā ir daudz ilgāka un smagāka nekā Latvijā.Kādas ir krīzes mācības, kā no tās ķepurojamies laukā, kādi līdzekļi ir katras valsts rīcībā? 16. un 17. septembrī Budapeštā par to sprieda Eiroparlamenta EPP grupas (Eiropas Tautas partija, nejaukt ar Tautas partiju Latvijā!) Vasaras universitātē. Ieklausīties ekspertu diskusijās un satikties ar Ungārijā dzīvojošajiem latviešiem bija iespēja arī «Bauskas Dzīves» žurnālistei.Ungārijas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību aprāvās šī gada jūlijā. Ungārijas premjers Viktors Orbāns atteicās no iepriekšējās valdības solījuma samazināt budžeta deficītu līdz 2,8%. Viņš uzskata – lai stimulētu ekonomiku, Ungārijas budžetā nepieciešams lielāks deficīts.Līdz laikam, kad Ungārija atradīs kopēju valodu ar aizdevējiem, tā nesaņems atlikušo daļu no 25,1 miljarda dolāru lielās palīdzības paketes. Ungārijas forinta (HUF) vērtība pret eiro jūlijā nokrita aptuveni par 2%. Lielākas iespējas atlabtSituāciju Ungārijā «Bauskas Dzīvei» Budapeštas forumā komentēja Krišjānis Kariņš, Eiroparlamenta deputāts no Latvijas: «Oktobrī beidzas vienošanās par aizdevumu Ungārijai no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības. Pašlaik valstij ir piešķirta kredītlīnija 20 miljardu eiro apmērā. Valdība uzskata, ka turpmāk tā pati spēs aizņemties naudu finanšu tirgos.Ja salīdzina ar ekonomisko situāciju Latvijā, Ungārijai varētu būt labākas iespējas atlabt. Tā ir lielāka valsts ar daudzveidīgāku ekonomiku un enerģētiskajiem resursiem. Latvijā ir maza tautsaimniecība, kura līdz šim vērsta nevis uz naudas gudru pelnīšanu, bet gan uz iekšējo patēriņu.»Krišjānis Kariņš uzskata – krīze Eiropai ir mācījusi, ka sakārtotas finanses, investīcijas izglītībā un rūpniecībā ļauj valstij attīstīties ilgtermiņā un izvairīties no tādiem sāpīgiem ekonomikas kritumiem, kādus piedzīvoja Baltija, Ungārija, Grieķija un citas valstis.«Nevis politika «gāzi grīdā», pārmērīgi nenopelnītas naudas tēriņi, bet gan dzīvošana atbilstīgi saviem līdzekļiem un sabalansēts valsts budžets uztur ekonomikas uzplaukumu ilgtermiņā un palīdz sasniegt labklājību, par kuru sapņo ikviens iedzīvotājs,» tā Krišjānis Kariņš.Var nesasniegt mērķiLatvijas rīcība pretkrīzes politikā ir bijusi daudz pārdomātāka un stingrāka nekā Ungārijā. Ir pat bažas, ka ungāri var nesasniegt mērķi, tā spriež Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa min piemēru, ka sakarā ar prāvo starptautisko aizņēmumu Ungārijā nolemts banku aktīvus aplikt ar nodokļiem: «Tas ir nepārdomāts solis, jo banku rīcībā būs mazāk līdzekļu. Tas ierobežos kreditēšanu, neveicinās banku darbību valstī. Ungārija nav ieguvēja arī tāpēc, ka pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme ir augsta – 25% (Latvijā – 21%).»Eiroparlamenta deputāte spriež, ka Latvija no Ungārijas varētu mācīties atšķirīga ienākuma nodokļa ieviešanu maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Tas stimulē uzņēmējdarbību, kas ir katras valsts ekonomikas pamats.Savukārt nepamatots Inesei Vaiderei šķiet Latvijā virzītais priekšlikums par pirmā mājokļa iegādes kredīta atbalstu: «Ja jaunā ģimene iegādājas nelielu mājokli, piekrītu, ir kaut kur jādzīvo. Taču, ja pirmais mājoklis ir liela māja, kuras iegādes un uzturēšanas izdevumiem ģimenes ienākumi neatbilst, tad tā ir pārdroša neapdomība, liels risks, ko nevar uzņemties valsts. Manuprāt, Latvijā mēs pārāk daudz sūkstāmies. Ekonomisti vērtē, ka pašlaik situācija ir kā 2004. gadā, bet neatceros, ka tolaik cilvēki būtu bijuši tik ļoti neapmierināti.» UZZIŅAIUngārijas iedzīvotāju skaits – desmit miljoni, no tiem divi miljoni – galvaspilsētā Budapeštā. Bezdarba līmenis – 11,4%.Valūtas kurss – 1 eiro : 287,61 forinti. Attiecība pret Latvijas latu – 10 000 forintu ir apmēram Ls 25. Litrs piena maksā apmēram Ls 0,50, litrs degvielas – no Ls 0,85 – 0,90, 10 olas – Ls 0,80, tase kafijas – Ls 1.Noteiktā minimālā darba samaksa ir 73 500 forintu.Daļu no ikmēneša algas Ungārijā strādājošie saņem pārtikas talonos, ir arī kultūras un vietējā tūrisma kuponi. Pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme precēm un pakalpojumiem Ungārijā ir 25%. Ir nodoklis par luksusprecēm – lielām mājām, jahtām, laivām, lidmašīnām. Diferencēta ienākuma nodokļa likme (2010. g.): līdz 5 000 000 forintu gadā – 17% ; ienākumiem virs 5 000 000 forintu gadā – 32%.Sociālā nodokļa maksājumi (vidēji 17%) Ungārijā tiek novirzīti pensijas fondam, veselības obligātajai apdrošināšanai un darba tirgus iemaksām. Informācija no www.europa.eu un citiem avotiem internetā.
