Sarunā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) Vecumnieku brigādes vecākā ārsta palīdzi Sandiju Drevinsku atklājam «ātro» brigādes ikdienas darbu un sniedzam ieteikumus, kā rudenī stiprināt veselību.
Nav noslēpums, ka rudens drēgnums un stiprais vējš atpūš ne tikai koku lapas, bet arī iesnas, klepu un citas kaites. NMP Vecumnieku brigādes komandai bieži nākas steigties palīgā cilvēkiem. Diemžēl gadās arī izsaukumi, kad patiesībā bez ārsta palīdzības varētu iztikt.
Mašīnai seko
Skaistkalniete Sandija Drevinska Vecumnieku postenī strādā jau 12 gadu. Vecumnieku novada ļaudīm palīgā steidzas viens «ātro» automobilis, tāpat kā Iecavā, bet Bauskā izsaukumos traucas divas mašīnas. S. Drevinska atklāj kārtību, kādā mediķi dodas pie sirdzējiem.
«Zvanot «ātrajiem», vispirms notiek savienojums ar galveno mītni Rīgā. Tur dispečers, ņemot vērā brīvo brigāžu skaitu un cietušā atrašanās vietu, izlemj, kura novada brigādi sūtīt izsaukumā. Ja dispečeram ir aizdomas, ka «ātrie» konkrētā gadījumā nav nepieciešami, viņš zvanītāju savieno ar veselības konsultantu, kurš telefoniski izjautā cietušo un dod instrukcijas tālākai rīcībai. Protams, ja gadījums ir smags vai skaidrs, ka bez mediķiem neiztikt, operatīvi tiek ziņots tuvākajai brigādei par izsaukumu, un tā nekavējoties dodas ceļā,» stāsta mediķe.
Vecumnieku brigādei nereti jāpalīdz kaimiņu novada ļaudīm. Reiz ceļā no Rīgas slimnīcas palīdzība sniegta Pierīgas ciemā Valdlaučos. «Vecumniekos noteikti nav vajadzības pēc diviem vai trim auto, lai reizi gadā tos vienlaikus izmantotu. Visiem palīgā saucieniem atbildam un nevienu neaizmirstam. Ja paši esam aizņemti, pie slimnieka steidzas kaimiņu novadu brigādes,» skaidro S. Drevinska.
Atrast pacientus palīdz navigācija, tā norāda izsaukuma vietu. Nereti gadās kļūdīties, tāpēc ārstiem ātri jāreaģē un jāmeklē patiesais ceļš, kur doties, nevis jābrauc pa uzartu lauku, kā to rāda navigācija. Katrai mašīnai dispečeri seko līdzi, zina tās atrašanās vietu. «Ir gadījies, ka mums zvana un jautā, kādēļ esam apstājušies. Tad jāsarkst un jāatbild, ka piestājām pačurāt,» smaidot piedzīvoto ceļā stāsta S. Drevinska.
Jādzer daudz šķidruma
Lielākās problēmas, ar kurām nākas saskarties laukos strādājošiem mediķiem, ir sliktie ceļi, dažreiz līdz pacientam jādodas kājām vairāki simti metru vai pat kilometrs un divi. «Paiet laiks, līdz nokļūstam no Vecumniekiem, piemēram, Vallē. Vidēji viens izsaukums ārpus Vecumnieku centra brigādi aiztur divas stundas,» informē mediķe.
Nereti izsaukumos jādodas tādēļ, ka cilvēkiem trūkst pamatzināšanu, kā rīkoties paaugstinātas temperatūras vai drudža gadījumā. «Vecmāmiņas mācīja, ka drudža laikā silti jāsasedzas, jāuzauj zeķes un džemperī jāsvīst, bet tā nav pareizi. Kamēr ķermeni moka drebuļi, tikmēr tas viss līdz, bet tiklīdz ir paaugstināta temperatūra, svīšana un karstuma viļņi, ķermeni jāmēģina atdzesēt. Vislabāk to izdarīt ar mitru dvieli, kas samērkts istabas temperatūras ūdenī,» stāsta mediķe.
Viņa arī iesaka visiem tautā labi zināmās metodes, kā sevi pasargāt no vīrusiem. «Varbūt nav ļoti patīkami, bet mēs darbā ar kolēģiem uzturā ļoti daudz lietojam sīpolus un ķiplokus. Iesakām arī citiem,» teic S. Drevinska. Vienīgais veids, kā atbrīvot ķermeni no vīrusa, ir tā izvadīšana ar šķidrumu. «Jādzer ļoti, ļoti daudz šķidruma. Tikai ar urīnu vīruss tiek izvadīts no organisma. Jo vairāk dzersit saslimšanas laikā, jo ātrāk tiksit uz kājām,» ieteikumos dalās mediķe.
Netēlot varoņus
Iestājoties rudenim, mainās izsaukumu raksturs. Sākas sezona, kurā kaites ir paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus un drudzis. Pārkaršanas, nobrāzumu, kukaiņu kodumu un traumatiskā vasaras sezona ir galā. «Gadalaiku maiņa un norises dabā ietekmē cilvēku veselību. Piemēram, pilnmēnes fāzēs ļaudis vairāk sirgst ar nervu kaitēm. Rudenī pieaug hronisko kaišu mākto slimnieku skaits,» savos novērojumos dalās S. Drevinska.
Jebkāda veida saslimšanu gadījumā bērnus līdz gada vecumam mediķi pēc izsaukuma nogādā slimnīcā uz novērojumiem vai plašākām pārbaudēm. Ārsti iesaka neņemt bērnus līdzi drēgnajā laikā vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, lai mazinātu saslimšanas risku. «Pieaugušajiem nevajadzētu tēlot varoņus. Ja ir temperatūra un slikta pašsajūta, ķermenis signalizē, ka nepieciešama atpūta. Nav jāskrien uz darbu, kur saslimšanas riskam tiek pakļauti citi. Nevesels cilvēks nespēj pilnvērtīgi strādāt, viņam zūd koncentrēšanās un lemtspējas,» stāsta speciāliste.
Pensionāriem, līdzīgi kā bērniem, saslimšanas riska laikā jāizvairās no publiskām vietām.
Tuvojoties ziemai, ieteicama vakcinācija pret gripu. «Pote no slimības nepasargās, bet krietni samazinās iespēju piedzīvot smagas komplikācijas. Vakcinēts pacients, ja saslimst ar gripu, izveseļosies krietni ātrāk,» vakcīnas nozīmi skaidro Sandija.
Jāizglīto vecāki
Par «ātro» izsaukšanu jāmaksā nav, izņemot gadījumos, ja noticis tīšs viltus izsaukums vai negadījums noticis alkohola reibuma ietekmē. Mediķiem bieži nākas uzklausīt bērnu vecāku «gudrības», kas smeltas internetā. «Vecāki daudz lasa internetā, un viņiem šķiet, ka visu zina,» smaidot teic S. Drevinska. «Tīmeklī ir daudz aplamību, un parasti informācija tiek meklēta sakāpinātu emociju ietekmē. Vecāku izglītošanā būtu jāiesaistās ģimenes ārstam, nevis mums, «ātrajiem». Elementārās lietās bērnu vecāki, satraukuma pārņemti, bailēs par atvases veselību pieņem sasteigtus lēmumus, kuri ārstēšanos tikai sarežģī un palēnina,» stāsta Vecumnieku NMP posteņa vecākā ārsta palīdze.
Diemžēl daudzi palīgā saucēji uzskata, ka «ātrie» ir bezmaksas taksometrs. «Šaubos, vai ar lauztu pirkstu jāsauc mediķi. Ir traumas, pēc kurām cietušais pats vai ģimenes locekļu gādībā var tikt nogādāts slimnīcā. Ir daudz izsaukumu, kuru varētu arī nebūt,» realitāti atklāj S. Drevinska.
