Joprojām trūkst informācijas par zemledus makšķerēšanu, kura tiek importēta ar videokasešu un reklāmas filmiņām.
Joprojām trūkst informācijas par zemledus makšķerēšanu, kura tiek importēta ar videokasešu un reklāmas filmiņām.
Mūsu veikalos valodas barjeras dēļ nav iespējams iegādāties arī skandināvu žurnālus un grāmatas, kas ir bagātīga informācijas krātuve par zemledus makšķerēšanu. Manuprāt, ne vienam vien copmanim par to būtu liela interese.
Jaunumi, ko piedāvā mūsu makšķerēšanas veikali, ne vienmēr tiek pieminēti specializētajā presē un masu saziņas līdzekļos. Iespējams, autori un eksperti vēl nav “atkoduši” visus jaunumu knifus. Informācijas nepietiekamība provocē mani atklāt dažus noslēpumus, kā ziemā ar dejojošiem mānekļiem makšķerē skandināvi un kanādieši.
Zivis jāmēģina apmānīt
Mormiškas zināmas jau sen. Tiesa, katru gadu veikalos parādās arvien jauni veidi, tiek izstrādātas dažādas tehnikas zivju piemānīšanai. Pirms dažiem gadiem pie mums parādījās zivjveidīgi, skaisti izkrāsoti planējošie vizuļi. Šiem mānekļiem āķis ir ielodēts gan no priekšpuses, gan no aizmugures. Makšķernieki sākumā pamēģināja tradicionālos žibulēšanas paņēmienus. Raustot augšā un lejā, panākumi bija sliktāki nekā piedāvājot klasiskos žibuļus vai nelielus pilkerus.
Drīz vien ražotāji planējošos vizuļus pilnveidoja – uz “zivtiņas” vēdera iemontēja brīvi karājošos trīsžuburi. Arī mānekļu krāsojums tika uzlabots, daži modeļi atgādinā ja īstu zivju mazuli. Copmaņi zemledus makšķerēšanai sāka izmantot arī mazus riperus, tvisterus un astoņkājīšus. Ar šiem mānekļiem rezultāti bija labāki. Tie papildināja pat daudzu skeptiski noskaņotu makšķernieku krājumus. Patstāvīgi izmēģinot, mācoties no kļūdām, arī mūsu copmaņi drīz vien apguva mānekļa pasniegšanas tehniku, ko Somijā un ASV lietoja jau sen.
Gandrīz katrā rakstā, kurā stāstīts par tradicionālo zemledus makšķerēšanu ar vizuli, var izlasīt, ka zivis visbiežāk piesakās pauzītēs, kad māneklis atrodas savā augstākajā vai zemākajā punktā. Tieši tāpat notiek arī ar riperīšiem, kas ir aprīkoti ar vieglām džiggalviņām. Uz šiem mānekļiem asari piesakās biežāk un agresīvāk. Miniatūrais tvisterītis apstājoties veikli ieņem horizontālu stāvokli un imitē zivtiņu, savukārt tvisterītis zivīm atgādina tārpiņu. Ne vien asari, bet arī līdakas, zandarti un sīgas, daudz nedomādami, agresīvi metas virsū māneklim, nereti izraujot copmanim no rokām mazmakšķerīti.
Nav jābaidās eksperimentēt
Makšķernieki, kas eksperimentē, arvien biežāk sāk ieturēt vienu divu sekunžu pauzīti. Izrādās, panākumu atslēga ir nevis ilglaicīga un vienveidīga mānekļa raustīšana, bet gan neregulāras kustības ar kātiņa spici. Tām jābūt īsām, jāietur nelielas pauzītes. Zinošākie copmaņi, izpētot dažādus ūdens slāņus, saprot – zivis ir jāmeklē. Šādi eksperimentējot, Latvijas makšķernieki atklāja plēsīgo zivju pievilināšanas veidu tā, kā to dara Skandināvijā un Ziemeļamerikā. Tā arī pie mums populāri kļuva planējošie vizuļi, kurus pirms tam neviens īsti nemācēja lietot.
Makšķernieki, kas palika uzticīgi gumijas mānekļiem, veikalos iegādājās tādus, kas piesieti ūdenī atradās horizontālā stāvoklī. Mēdz uzskatīt, ka plēsīgās zivis, kurām nav apetītes, uzbrūk mānekļiem, kas atrodas horizontāli.
