Lāčplēša dienā, 11. novembrī, jau trīspadsmito reizi notika mūsu novadnieka, pēdējā Latvijas Nacionālās armijas komandiera un kara ministra ģenerāļa Krišjāņa Berķa, godināšana.Tā bija piemiņas vietā, kuru pirms 13 gadiem ierīkoja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļa un pulkveža V. Januma Daugavas Vanagu Bauskas nodaļa, ko vada Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Imants Zeltiņš. Lai gan 11. novembrī laiks bija ne visai patīkams, atceres pasākumā bija pietiekami daudz baušķenieku, Latvijas patriotu, kuri zina patieso valsts vēsturi, izprot latviešu karavīru varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās un mūsu novadnieka ģenerāļa K. Berķa ieguldījumu.1919. gadā tika padzīti mūsu ienaidnieki – gan vācieši, gan boļševistiskās Krievijas sarkano laupītāju armija –, un par to mūsu varoņiem nevarēja piedot komunistiskā Krievija pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. Čeka ģenerāli K. Berķi apcietināja, viņš tika nobendēts. Ģenerāļa kapavieta mums nav zināma.Izsaku vislielāko pateicību Bauskas novada domes deputātam vēsturniekam Raitim Ābelniekam, kurš pastāstīja par Latvijas un nacionālās armijas tapšanu. Paldies Bauskas jaunsargiem un viņu komandierim Z. Kalējam! Jūtos lepns, ka mums Latvijā, īpaši Bauskā, ir tik braši jaunieši, kas ar lepnumu valkā Latvijas Zemessardzes uniformu un ir brīvības un neatkarības aizstāvju rindās. Novēlu jums, brašie jaunsargi, kļūt ne tikai par pulkvežiem, bet arī par ģenerāļiem. Galvenais, lai nav tā traģiskā likteņa, kas piemeklēja mūs – tos, kas piedalījās Bauskas aizstāvēšanas kaujās pret otrreizējo okupāciju 1944. gadā no 28. jūlija līdz 14. septembrim, kad daudzi brīvprātīgie atdeva savu dzīvību par tēvzemes brīvību.
