Esmu sagatavojis populārāko mītu un faktu pārskatu par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), par pamatu ņemot pasaules neatkarīgo zinātnes un izpētes centru materiālus, kā arī organizācijas «Latvijas Zemes draugi» (zemesdraugi.lv) datus.
Pirmais mīts: ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam.
Realitāte: Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs, nevis apgādājot ar pārtiku nabadzīgās valstis. Pēc ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas informācijas, pašlaik globāli tiek saražots tik daudz pārtikas, ka varētu pabarot 1,5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā visā pasaulē ir kopā, tomēr puse saražotās pārtikas nonāk atkritumos.
ANO, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija 2008. gadā aicināja multinacionālās sēklu un lauksaimniecības ķimikāliju kompānijas «Syngenta», «Monsanto», «Bayer CropScience», «BASF», «DuPont», «Dow Chemical» u. c. ļaunprātīgi neizmantot bada problēmu, lai propagandētu ĢMO. Institūciju vērtējumā atzīts, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu pasaulē, ir atgriešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm.
Otrais mīts: Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.
Realitāte: Vairāk nekā 800 zinātnieki un ārsti no 84 pasaules valstīm 2000. gadā brīdināja par ĢMO bīstamību un aicināja apturēt ĢM pārtikas izplatīšanu. Pagājušajā gadā ASV Vides medicīnas akadēmija brīdināja par toksikoloģiskiem, alerģiskiem, imunoloģiskiem, reproduktīviem, vielmaiņas, fizioloģiskiem un ģenētiskiem riskiem cilvēku veselībai.
ĢMO riska vērtējumu veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas, bet institūcijas ASV tās nepārbauda. Neatkarīgo zinātnieku pētījums parādīja dramatisku kāpumu žurku nāves un audzēju veidošanās gadījumos. Otrās paaudzes žurkas bija krietni mazākas, tām bija palielinātas un bojātas aknas, nieres utt. Trešā žurku paaudze nespēja radīt pēcnācējus. Aitu barošana ar ĢM kukurūzu radījusi aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus. Trušu barošana ar ĢM soju radīja izmaiņas sirdī un nierēs. Govju, bifeļu, aitu, vistu un zirgu barošana ar ĢM kukurūzas un kokvilnas augiem radījusi caureju, kas šiem dzīvniekiem agrāk netika novērota.
Trešais mīts: Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus kultūraugus.
Realitāte: ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par parastajām, un to cena turpina pieaugt. Desmit gadu laikā ĢM kukurūzas sēklas sadārdzinājušās par 146%. 2009. gadā tās bija par 69% dārgākas nekā parastās un par 43% dārgākas nekā bioloģiskās kukurūzas sēklas. ĢM sēklas nedrīkst glabāt un izmantot nākamajai sējai. Katru gadu tās obligāti ir jāiegādājas no ražotāja par noteikto cenu. Šeit nedarbojas brīvā tirgus princips, jo dominē dažas biotehnoloģiju kompānijas. No tirgus izskaužot parastās sēklas, iestāsies ĢM kultūraugu monopols, un sēklu cenu ražotājs varēs celt, cik augstu vien vēlēsies.
Vairāk nekā desmit gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā ir pierādījusi, ka ĢM kultūraugiem vajag arvien vairāk pesticīdu. Pieauguma pamatā ir strauja pret pesticīdiem izturīgu nezāļu izplatīšanās, ko sākotnēji neviens neparedzēja.
Latvijā ĢMO audzēšana radītu vismaz 15 miljonu latu zaudējumus bioloģiskajai un tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem, biškopībai un lauku tūrismam, rāda Zemkopības ministrijas pētījums.
Ceturtais mīts: ĢM kultūraugi ir ražīgāki.
Realitāte: Vēl neviens kultūraugs nav ticis ģenētiski modificēts, lai palielinātu ražīgumu, izturību pret sausumu, augsnes sāļumu vai uzturvērtību. Dati par ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu un kaitēkļu kontroli, ir pretrunīgi. Biotehnoloģijas industrija apgalvo, ka ir novērots ražas pieaugums, savukārt vairāki neatkarīgi pētījumi liecina, ka pret «Roundup» izturīgas ĢM sojas raža ir 4 – 12% zemāka nekā parastajām šķirnēm. Pētījumi pierāda, ka ĢM sojas apstrādāšana ar «Roundup» aktīvo vielu glifosātu kavē barības vielu uzsūkšanos augā.
Piektais mīts: ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās.
Realitāte: Šo mītu rada biotehnoloģiju industrija, publicējot vienpusējus un nepatiesus rakstus par ĢMO izplatību. Vēl joprojām ir tikai daži ĢM kultūraugi, kas koncentrēti dažās valstīs. Visu pasaules biotehnoloģisko kultūraugu platību galvenokārt veido tie paši četri kultūraugi, ko audzēja pirms desmit gadiem, proti, soja, kukurūza, kokvilna un rapši. Pašā biotehnoloģiju industrijas citadelē – ASV – zemnieki sāk atgriezties pie ģenētiski nemodificētas sojas audzēšanas. Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana turpina samazināties katru gadu. 2009. gadā tā saruka par 12%.
Eiropā strauji pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits. Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis – Austrija, Grieķija, Polija, Itālija, Ungārija, Francija, Luksemburga, Vācija, Bulgārija, Horvātija – ir noteikušas aizliegumu ĢM augu kultivēšanai. Nevienā no Eiropas valstīm ārpus ES – Norvēģijā, Šveicē, Islandē, Serbijā, Melnkalnē – un nevienā no ES kandidātvalstīm – Turcijā, Maķedonijā – neaudzē ĢMO.
Sestais mīts: Latvijas lielajiem putnu un cūkgaļas ražotājiem nav alternatīvu ĢM sojai lopbarībā.
Realitāte: Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība, kas nesatur ĢMO. Brazīlija ir viena no lielākajām nemodificētās sojas eksportētājvalstīm uz Eiropu, kas viena pati spētu apmierināt visu Eiropas pieprasījumu pēc sojas dzīvnieku barībai, taču pieprasījuma trūkuma dēļ tiek pārdota tikai trešdaļa nemodificētās sojas un piektā daļa tiek sertificēta, bet pārējo sajauc kopā ar ĢM soju.
Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski. Brazīlijas nemodificētās sojas lopbarība ir par 15 – 20% dārgāka nekā ĢM sojas lopbarība, taču soja ir tikai 20% no putnu barības, galaproduktu tā sadārdzinātu vien par 2 – 3%. Ja broilera cena ir aptuveni 2 Ls/kg, tā palielinātos par 4 – 6 santīmiem.
Soju lopbarībā var aizvietot ar ģenētiski nemodificētiem rapšu raušiem. Saskaņā ar zinātniskā institūta «Sigra» pētījumu, augsts proteīna līmenis un laba aminoskābju sabalansētība padara rapšu produktus par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu putniem. Pasaules tirgū rapšu produkti ir lētāki nekā sojas spraukumi. Pētījumā secināts, ka «rapšu rauši daļēji var aizvietot un samazināt dārgo lopbarības proteīna importu», dodot iespēju iegūt patērētāju veselībai kvalitatīvu produkciju.
Septītais mīts: ĢM kultūraugi var pastāvēt līdzās parastajiem un bioloģiskajiem.
Realitāte: ĢM piesārņošanas reģistrā jau ir fiksēti 384 piesārņošanas gadījumi 64 pasaules valstīs (gmcontaminationregister.org). Tas pierāda, ka ĢMO strauji sajaucas ar dabiskām kultūraugu šķirnēm, savvaļas augiem un nevēlami nokļūst lopbarībā un pārtikā. Piesārņojums ietver gan legālus, gan nelegālus ĢM produktus.
Astotais mīts: Ģenētiskā modificēšana ir tradicionālo selekcijas metožu turpinājums, tā ir droša.
Realitāte: Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas skaidrojumu, ĢMO ir «organismi, kuru ģenētiskais materiāls tiek pārveidots tā, kā dabiski tas nenotiek». Kultūraugu un dzīvnieku ģenētiskās modificēšanas tehnoloģija pārkāpj dabiskos vairošanās procesus, kas ilgstoši nodrošinājuši organismu un vides līdzsvaru. Nekad dabiskās selekcijas laikā nav notikusi ģenētiskā materiāla pārvietošana no auga uz dzīvnieku un otrādi, veidojot jaunu, dabiskai videi svešu dzīvības formu. Ir pieejami daudzu zinātnieku atzinumi, ka ģenētiskā modificēšana ir ļoti bīstama, daži salīdzina, ka tā ir spēlēšanās ar atombumbu.
Aicinu Bauskas novada iedzīvotājus aktīvi paust savu viedokli, rakstot iesniegumu Bauskas novada domei vai balsojot pret ĢMO vēl šodien, 30. septembrī, kafejnīcā «Čuguna roze» Pasta ielā 1 – 3, SIA «Ozolu optika» Saules ielā 5, «Fotomikā» Kalna ielā 12 un veikalā «GEKA» Baznīcas ielā 2.
Redakcijas piebilde. Vēstuli publicējam saīsinātu, pilnā apjomā tā izlasāma portālā bauskasdzive.lv.
